{"id":22,"date":"2023-06-29T19:38:24","date_gmt":"2023-06-29T19:38:24","guid":{"rendered":"https:\/\/dendrologiem.lv\/?page_id=22"},"modified":"2026-01-13T20:21:01","modified_gmt":"2026-01-13T20:21:01","slug":"gada-koks","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/dendrologiem.lv\/?page_id=22","title":{"rendered":"Gada koks"},"content":{"rendered":"\n

Viens no Latvijas Gada simboliem ir Gada koks<\/strong>, ko Latvijas Dendrologu biedr\u012bba nomin\u0113 kop\u0161 2001. gada, lai inform\u0113tu sabiedr\u012bbu par kokauga biolo\u0123iju un ekolo\u0123iju, aizsardz\u012bbu un iesp\u0113j\u0101m iesaist\u012bties sugas saglab\u0101\u0161anas aktivit\u0101t\u0113s. Bie\u017ei vien par gada simboliem izraudz\u012btas retas un \u012bpa\u0161i aizsarg\u0101jamas sugas, bet da\u017ereiz tie\u0161i otr\u0101di, t\u0101s, kas ir bie\u017ei sastopamas vai t\u0101das, kas rada konfliktsitu\u0101cijas. Katru reizi tiek izvirz\u012btas vair\u0101kas nomin\u0101cijas un Biedr\u012bbas biedri balsojum\u0101 nosaka Gada koku.<\/p>\n\n\n\n

2026. – parast\u0101 ieva (Prunus padus<\/em>)<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Par Gada koku 2026 Latvijas Dendrologu biedr\u012bba izv\u0113l\u0113jusies parasto ievu (<\/strong>Prunus padus<\/strong><\/em>).<\/strong><\/p>\n\n\n\n

\n
\"\"<\/figure>\n<\/figure>\n\n\n\n

Foto: Daina Roze<\/em><\/p>\n\n\n\n

Parast\u0101 ieva lat\u012bniski ir Prunus padus<\/em>, k\u0101 sinon\u012bmu v\u0113l lieto ar\u012b Padus avium<\/em>, kas ir viens no aptuveni 24 \u0161\u012bs sugas v\u0113sturiskajiem lat\u012bniskajiem nosaukumiem. Interesanti, ka Padus bija seno romie\u0161u nosaukums Po upei It\u0101lijas teritorij\u0101, kuras krastos t\u0101s ar\u012b biju\u0161as sastopamas. Tikpat labi ievas ir \u012bsts barbaru koks, kas reprezent\u0113 me\u017eon\u012bgo zieme\u013cu dabu ar\u012b sengrie\u0137u v\u0113sturnieka H\u0113redota (5 gs. p.m.\u0113.) aprakstos, kur apz\u012bm\u0113ts k\u0101 “pontiks”, no k\u0101 zieme\u013cu tautas gatavoju\u0161as biezas melnas sulas un cepu\u0161as maizi.<\/p>\n\n\n\n

Parast\u0101 ieva ir ro\u017eu dzimtas kokaugu viet\u0113j\u0101 suga, kas pla\u0161i sastopama zieme\u013cu puslod\u0113 no Atlantijas piekrastes l\u012bdz Klusajam oke\u0101nam, are\u0101ls aptver Zieme\u013ceiropu un ar\u012b Latviju. K\u0101 invaz\u012bva suga ieviesusies A\u013cask\u0101. L\u012bdz ar to varam sac\u012bt, ka ievas ir \u012bstas zieme\u013cnieces. Iev\u0101m rakstur\u012bgi izliekti tum\u0161i melnpel\u0113ki stipri zaroti stumbri, kas noliecoties pie zemes steidzas apsak\u0146oties, t\u0101d\u0101 veid\u0101 veidojot gr\u016bti caurbrienamus brik\u0161\u0146us.  Plaukst un zied maij\u0101. Ziedi baltos, r\u016bgteni smar\u017e\u012bgos \u0137ekaros, parasti balti, bet gad\u0101s, ka vec\u0101ki ziedi vai krasas temperat\u016bras sv\u0101rst\u012bbas var veicin\u0101t ar\u012b antoci\u0101nu roz\u0101 to\u0146a par\u0101d\u012b\u0161anos. Ne pa velti maija salnas bie\u017ei sakr\u012bt ar ievu zied\u0113\u0161anu.  Aug\u013ci ir melni kaule\u0146i, t\u0101p\u0113c iev\u0101m \u012bsti nemaz nav ogas, k\u0101 esam ieradu\u0161i sac\u012bt. Parasti t\u0101s ir kr\u016bms, bet nereti sastopami ar\u012b vienstumbra vai daudzstumbru koki, kas no 1,7 m stumbra apk\u0101rtm\u0113ra jau sasniedz di\u017ekoka krit\u0113rijus.<\/p>\n\n\n\n

\n
\"\"<\/figure>\n<\/figure>\n\n\n\n

Foto: Gvido Leiburgs (nerakstur\u012bgas kr\u0101sas parasto ievu ziedi)<\/em><\/p>\n\n\n\n

Parast\u0101 ieva ir neat\u0146emama Latvijas upju palie\u0146u, mitro un augl\u012bgo me\u017eu biotopu ainavas sast\u0101vda\u013ca, t\u0101s labi panes periodisku appl\u016b\u0161anu, t\u0101d\u0113\u013c t\u0101 ir noz\u012bm\u012bga palie\u0146u ekosist\u0113mu stabiliz\u0113t\u0101ja. Aug gan dabisk\u0101s ekosist\u0113m\u0101s, gan cilv\u0113ka veidotos st\u0101d\u012bjumos, apliecinot savu piel\u0101go\u0161an\u0101s sp\u0113ju un noz\u012bm\u012bbu kult\u016brainav\u0101. Maij\u0101, kad dab\u0101 s\u0101kas zied\u0113\u0161anas trakums, ievas ar saviem baltajiem, reibino\u0161ajiem  ziedu \u0137ekariem piepilda gaisu ar sp\u0113c\u012bgu arom\u0101tu un k\u013c\u016bst par vienu no paman\u0101m\u0101kajiem pavasara akcentiem, k\u0101 to smeldz\u012bgi izdzied Raimonda Paula dziesm\u0101 “Zied ievas Siguld\u0101”.<\/p>\n\n\n\n

Ievas ir noz\u012bm\u012bgs putek\u0161\u0146u avots apputeksn\u0113t\u0101jiem, savuk\u0101rt vasaras otraj\u0101 pus\u0113 ievas melnie, sp\u012bd\u012bgie kaule\u0146i ir noz\u012bm\u012bgs bar\u012bbas avots putniem.<\/p>\n\n\n\n

Parast\u0101 ieva ir ar\u012b noz\u012bm\u012bgs \u0101rstniec\u012bbas augs \u2014 tautas medic\u012bn\u0101 izmantoti ziedi, aug\u013ci un miza. J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka ievas ir m\u0113reni ind\u012bgas, \u012bpa\u0161i s\u0113klas un mizas, kas satur amigdal\u012bnu, kas sadaloties veido zilsk\u0101bi jeb ci\u0101n\u016bde\u0146radi. T\u0101d\u0113\u013c pat\u0113r\u0113jot uztur\u0101 gatavos aug\u013cus j\u0101izvair\u0101s no s\u0113klu sako\u0161\u013c\u0101\u0161anas. Vienlaikus ieva ie\u0146em \u012bpa\u0161u vietu latvie\u0161u folklor\u0101, literat\u016br\u0101 un gadsk\u0101rtu trad\u012bcij\u0101s, kur t\u0101 bie\u017ei simboliz\u0113 pavasari, jaun\u012bbu un dabas atmo\u0161anos. Ievu koksnei ir rakstur\u012bga dzelten\u012bga aplieva un br\u016bna kodolkoksne. Koksne ir sal\u012bdzino\u0161i bl\u012bva un s\u012bksta, labi piem\u0113rota greb\u0161anai un virpo\u0161anai, svaiga smar\u017eo p\u0113c mandel\u0113m.<\/p>\n\n\n\n

Periodiski uz iev\u0101m maija beig\u0101s – j\u016bnija s\u0101kum\u0101 masveid\u0101 savairojas viet\u0113j\u0101s faunas tauri\u0146\u0161 \u2014 ievu t\u012bklkode (Yponomeuta evonymella<\/em>). T\u0101 k\u0101puri var piln\u012bb\u0101 nograuzt lapas un iet\u012bt koku vainagus rakstur\u012bg\u0101, \u201csudrabain\u0101 pl\u012bvur\u0101\u201d. Lai gan \u0161is skats var \u0161\u0137ist dramatisks, ievas parasti veiksm\u012bgi atjaunojas, un ilgtermi\u0146\u0101 \u0161\u0101das inv\u0101zijas koku vitalit\u0101ti b\u016btiski neietekm\u0113. V\u0113l uz iev\u0101m jau no vasaras s\u0101kuma sastopamas ievu-auzu laputis un v\u0113l\u0101k ar\u012b r\u016bsas s\u0113nes, kas nedaudz paboj\u0101 kopskatu, bet ar\u012b t\u0101s neatst\u0101j b\u016btisku ietekmi uz  iev\u0101m.<\/p>\n\n\n\n

D\u0101rzos sastopamas ar\u012b parast\u0101s ievas \u0161\u0137irnes, k\u0101 ‘Colorata’ un ‘Novosibirska’ ar sarkanu lapojumu, k\u0101 ar\u012b invaz\u012bv\u0101 v\u0113l\u0101 ieva (Prunus serotina<\/em>), apburo\u0161\u0101 M\u0101ka ieva (Prunus maackii<\/em>) ar bronzas kr\u0101sas stumbriem un Vird\u017e\u012bnijas ieva (Prunus virginiana<\/em>) ar ko\u0161i sarkanajiem aug\u013ciem.<\/p>\n\n\n\n

Inform\u0101ciju sagatavoja: Liene Opinc\u0101ne un Gvido Leiburgs<\/p>\n\n\n\n

2025. – parast\u0101 goba (Ulmus glabra<\/em>)<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Latvijas Dendrologu biedr\u012bba par Gada koku 2025 izv\u0113l\u0113jusies parasto gobu, izce\u013cot \u0161\u012b koka noz\u012bm\u012bgumu un piev\u0113r\u0161ot uzman\u012bbu arvien aktu\u0101lajai gobu Holandes slim\u012bbas izplat\u012bbai. Gobas m\u016bsdien\u0101s ir apdraud\u0113tas gan individu\u0101lu koku, gan me\u017eaud\u017eu l\u012bmen\u012b.<\/p>\n\n\n\n

\n
\n
\"\"<\/figure>\n<\/div>\n\n\n\n
\n
\"\"<\/figure>\n<\/div>\n\n\n\n
\n
\"\"<\/figure>\n\n\n\n

Publicit\u0101tes foto: G.Leiburgs<\/p>\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n

Latvij\u0101 savva\u013c\u0101 ir sastopamas 2 gobu \u0123ints sugas \u2013 parast\u0101 goba\/Ulmus glabra<\/em> un parast\u0101 v\u012bksna\/Ulmus leavis<\/em>, kuras itin bie\u017ei tiek sav\u0101 starp\u0101 jauktas. V\u012bksnas p\u0113c izskata ir sam\u0113r\u0101 l\u012bdz\u012bgas gob\u0101m, ta\u010du t\u0101s parasti var itin labi at\u0161\u0137irt p\u0113c \u0161\u0101d\u0101m paz\u012bm\u0113m \u2013 gludas lapu virsmas, nesazarot\u0101m lapu dz\u012bsl\u0101m, maz\u0101kiem aug\u013ciem apm\u0113ram viena centa mon\u0113tas lielum\u0101, izteiktu lapas pamatnes asimetriju, turkl\u0101t ruden\u012b t\u0101s bie\u017e\u0101k kr\u0101sojas v\u012bnsarkanos to\u0146os. Apst\u0101d\u012bjumos ret\u0101k sastop ar\u012b stepes gobu\/Ulmus minor<\/em>, zemo gobu\/Ulmus pumila<\/em> un s\u012bkziedu gobu\/Ulmus parviflora<\/em>, k\u0101 ar\u012b gobu starpsugu hibr\u012bdus.<\/p>\n\n\n\n

Parast\u0101 goba\/Ulmus glabra<\/em> ir majest\u0101tisks vasarza\u013c\u0161 gobu dzimtas koks, kas savva\u013c\u0101 sastopams vis\u0101 Latvijas teritorij\u0101 augl\u012bgos vid\u0113ji mitros lapu koku un jauktajos me\u017eos, bie\u017e\u0101k upju nog\u0101z\u0113s un palien\u0113s. Parast\u0101s gobas sastopamas ar\u012b parkos un apdz\u012bvotu vietu apst\u0101d\u012bjumos, jo izce\u013cas ar sp\u0113c\u012bgu augumu un pla\u0161i zarotu vainagu. Kopum\u0101 savva\u013c\u0101 parast\u0101 goba izplat\u012bta gandr\u012bz vis\u0101 Eiropas teritorij\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Gob\u0101m rakstur\u012bga pel\u0113kbr\u016bna, gareniski saplais\u0101jusi miza, iegarenas, z\u0101\u0123zobainas lapas, kam rakstur\u012bgs viegli asimetrisks pamats, nosmailots gals un izteiktas lapu dz\u012bslas, kas virzien\u0101 uz lapas malu dak\u0161veid\u012bgi zarojas. Lapas abas puses kl\u0101tas raupjiem mati\u0146iem. Ruden\u012b lapojums parasti kr\u0101sojas dzeltenos to\u0146os. Zied agri pavasar\u012b pirms lapu plauk\u0161anas ar neuzkr\u012bto\u0161iem s\u0101rti violetiem ziediem, kurus apputeksn\u0113 v\u0113j\u0161. Aug\u013ci \u2013 nelieli iegareni rieksti\u0146i, ko vien\u0101 plakn\u0113 aptver pl\u0101ns sp\u0101rns apm\u0113ram divu centu mon\u0113tas lielum\u0101, kas nodro\u0161ina s\u0113klu t\u0101l\u0101ku izplat\u012bbu no m\u0101tes koka. Tie ien\u0101kas vasaras s\u0101kum\u0101, parasti \u013coti bag\u0101t\u012bgi. S\u0113klas agri zaud\u0113 d\u012bgtsp\u0113ju, t\u0101p\u0113c piem\u0113rotos apst\u0101k\u013cos \u0101tri sad\u012bgst. Gobu stumbru pamatn\u0113s ir rakstur\u012bgi sp\u0113c\u012bgi sak\u0146u izvirz\u012bjumi jeb kontrforsi. Gobu koksne ir bl\u012bva, elast\u012bga un sav\u0113rpta ar tum\u0161u kodolkoksni un izteiktu tekst\u016bru, izmantojama galdniec\u012bb\u0101 iek\u0161tepu m\u0113be\u013cu, palod\u017eu, saimniec\u012bbas priek\u0161metu izgatavo\u0161an\u0101, toties malkas skald\u012b\u0161anai gal\u012bgi nepiem\u0113rota.<\/p>\n\n\n\n

Diem\u017e\u0113l gobas un ar\u012b v\u012bksnas intens\u012bvi slimo ar gobu Holandes slim\u012bbu<\/strong>, kas pirmo reizi konstat\u0113ta Eirop\u0101 20. gadsimta s\u0101kum\u0101. Slim\u012bba ir komplekss vair\u0101ku faktoru ietekmes rezult\u0101ts, ierosin\u0101t\u0101js ir askus\u0113nes Ophiostoma novo-ulmi <\/em>un Ophiostoma ulmi<\/em>, kas att\u012bst\u0101s koka vadaudos un izraisa to aizaug\u0161anu, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 kokiem samazin\u0101s pievad\u012bt\u0101 \u016bdens daudzums un s\u0101kas ietekm\u0113to zaru lapu dzelt\u0113\u0161ana un kal\u0161ana. S\u0113ni no koka uz koku p\u0101rn\u0113s\u0101 vaboles \u2013 gremzdgrau\u017ei, kuru k\u0101puri barojas ar koku atmiru\u0161ajiem audiem. Pieaugu\u0161as vaboles p\u0101rlido no koka uz koku, izplatot s\u0113nes mic\u0113liju. S\u0113\u0146u infekcija var izplat\u012bties ar\u012b starp tuvu augo\u0161iem kokiem caur sakn\u0113m.<\/p>\n\n\n\n

Gob\u0101m ir izveidotas vair\u0101kas skaistas dekorat\u012bv\u0101s \u0161\u0137irnes, kas ar\u012b kr\u012bt par upuriem posto\u0161ajai gobu Holandes slim\u012bbai. Atskatoties v\u0113stur\u0113, pirmais slim\u012bbas uzliesmojums re\u0123istr\u0113ts 20. gadsimta 20-tajos gados, tad atk\u0101rtoti 60-tajos un 70-tajos gados, un posto\u0161\u0101 slim\u012bba v\u0113l arvien nekur nav pazudusi. Parasti jaun\u0101ki infic\u0113tie koki p\u0101ris gadu laik\u0101 aiziet boj\u0101, bet lielie koki da\u017ek\u0101rt ilg\u0101k pretojas slim\u012bbas att\u012bst\u012bbai. Latvijas parasto gobu popul\u0101cija p\u0113d\u0113j\u0101s desmitgad\u0113s ir b\u016btiski samazin\u0101jusies, aizg\u0101ju\u0161i boj\u0101 daudzi seni, ar\u012b di\u017ekoka izm\u0113ra, koki, izraisot p\u0101rmai\u0146as ainavas l\u012bmen\u012b, \u012bpa\u0161i viet\u0101s, kur gobas aug kop\u0101 ar parastajiem o\u0161iem, kas mirst citu slim\u012bbu infic\u0113ti. P\u0113d\u0113jo 2 gadu laik\u0101 noz\u0101\u0123\u0113tas ar\u012b vien\u012bg\u0101s R\u012bgas pils d\u0101rz\u0101 augu\u0161\u0101s simtgad\u012bg\u0101s gobas, ko piev\u0101r\u0113ja posto\u0161\u0101 slim\u012bba.<\/p>\n\n\n\n

P\u0113c Valsts me\u017ea dienesta 2023. gada datiem me\u017eaudzes, kur valdo\u0161\u0101 koku suga ir goba vai v\u012bksna, veidoja<\/strong> 2 175 ha jeb tikai 0,07% no visiem Latvijas me\u017eiem<\/strong>.
Ir pamats uzskat\u012bt, ka gobu skaits Latvij\u0101 strauji samazin\u0101s, \u012bpa\u0161i attiecinot uz lielajiem kokiem.<\/p>\n\n\n\n

P\u0113c 6217 koku detaliz\u0113ta nov\u0113rt\u0113juma 11 Latvijas parkos<\/strong> p\u0113d\u0113jos 5 gados secin\u0101ms, ka vid\u0113ji parast\u0101s gobas izplat\u012bba ir 1,64%<\/strong> jeb katrs 61 koks, bet aptuveni 40% no tiem ir jau nokaltu\u0161i vai kalsto\u0161i (nepublic\u0113ti dati G.Leiburgs).<\/p>\n\n\n\n

Reti sastopamo gobu un v\u012bksnu aud\u017eu, k\u0101 ar\u012b Ogres upes vecupju aizsardz\u012bbai un saglab\u0101\u0161anai dabas park\u0101 \u201cOgres ieleja\u201d 1977. gad\u0101 izveidots liegums \u201cV\u0113renes gobu un v\u012bksnu audze\u201d.<\/strong> Ar\u012b tur nov\u0113rojama masveida gobu boj\u0101eja.<\/p>\n\n\n\n

Ja neslimo, gobas ir ilgdz\u012bvot\u0101jas, kas var sasniegt vair\u0101k k\u0101 200 gadu vecumu. Latvij\u0101 noteiktais di\u017ekoka parametrs parastajai gobai ir 4 m stumbra apk\u0101rtm\u0113rs 1,3 m augstum\u0101 no sak\u0146u kakla. Latvij\u0101 kopum\u0101 ir re\u0123istr\u0113ti vair\u0101ki desmiti di\u017egobu, liel\u0101kaj\u0101m stumbra apk\u0101rtm\u0113rs p\u0101rsniedz 6 m.<\/p>\n\n\n\n

Ko dar\u012bt ar kalsto\u0161aj\u0101m gob\u0101m? Jaunos slim\u012bbas skartos kokus rekomend\u0113jo\u0161i noz\u0101\u0123\u0113t un utiliz\u0113t, bet lielo dimensiju v\u0113l dz\u012bvos kokus \u2013 sakopt, izz\u0101\u0123\u0113jot boj\u0101tos zarus.<\/p>\n\n\n\n

Latvijas Dendrologu biedr\u012bba aicina neaizmirst \u0161os izcili ainaviskos un v\u0113rt\u012bgos kokus. Parasto gobu st\u0101d\u012bt neb\u016btu v\u0113lams, bet toties kokaudz\u0113tav\u0101s var izv\u0113l\u0113ties k\u0101du no slim\u012bbas iztur\u012bgaj\u0101m gobu \u0161\u0137irn\u0113m<\/strong>: \u2018New Horizon\u2019\u00ae, \u2018Rebona\u2019\u00ae, \u2018Rebella\u2019\u00ae,\u2018Fiorente’\u00ae, ‘Wredei’, ‘Columella’, ‘Lobel’, \u2018Saporo Autumn Gold\u2019 un citas.<\/p>\n\n\n\n

Inform\u0101ciju sagatavoja:
Latvijas Dendrologu biedr\u012bba – Linda Strode, Gvido Leiburgs<\/p>\n\n\n\n

2024. – zemais b\u0113rzs (Betula humilis<\/em>)<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Latvijas Dendrologu biedr\u012bba (LDB) 2024. gada 13. janv\u0101ra biedru sapulc\u0113 par Latvijas Gada koku 2024<\/strong> izraudz\u012bja zemo b\u0113rzu (Betula humilis<\/em> <\/strong>Schrank.)<\/strong>, uzsverot mitr\u0101ju saglab\u0101\u0161anas noz\u012bmi.<\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/figure>\n\n\n\n

Publicit\u0101tes foto (foto: Linda Strode, zemais b\u0113rzs Aizdumbles purv\u0101)<\/p>\n\n\n\n


<\/strong>Zemais b\u0113rzs ir viena no \u010detr\u0101m Latvij\u0101 sastopamaj\u0101m b\u0113rzu sug\u0101m. \u0100ra b\u0113rzs un purva b\u0113rzs ir lieli koki ar rakstur\u012bgo balto mizu (t\u0101si), savuk\u0101rt p\u0101r\u0113j\u0101s b\u0113rzu sugas ir nelieli kr\u016bmi. Ja pundurb\u0113rzs (Betula nana<\/em>), kas Gada koka god\u0101 tika celts 2005. gad\u0101, ir \u013coti reti sastopams augsto purvu un purvaino prie\u017eu me\u017eu iem\u012btnieks, tad zemo b\u0113rzu Latvij\u0101 var sastapt sam\u0113r\u0101 reti – vair\u0101k Latvijas austrumu un zieme\u013cu da\u013c\u0101. To var nov\u0113rot p\u0101rejas un z\u0101\u013cu purvos, p\u0101rmitros z\u0101l\u0101jos, k\u0101 ar\u012b p\u0101rpurvotos ezeru krastos un mitros, skrajos me\u017eos. <\/p>\n\n\n\n

Zemais b\u0113rzs ir neliels kr\u016bms, kas var sasniegt l\u012bdz 2 metru augstumu. Tam rakstur\u012bgi st\u0101vi zari, br\u016bna miza un iegarenas, nedaudz \u0101dainas lapas ar zobainu malu un noapa\u013cotu lapas galu. L\u012bdz\u012bgi k\u0101 citiem b\u0113rziem, ar\u012b zemajam b\u0113rzam ir spurdzes, kas izk\u0101rtotas lapu \u017e\u0101kl\u0113s. Zemais b\u0113rzs zied maij\u0101, bet sievi\u0161\u0137\u0101s spurdzes saglab\u0101jas ar\u012b p\u0113c lapu nokri\u0161anas ruden\u012b.<\/p>\n\n\n\n

Zemo b\u0113rzu apdraud p\u0101rmitru z\u0101l\u0101ju, z\u0101\u013cu un p\u0101rejas purvu aizaug\u0161ana ar liel\u0101kiem kr\u016bmiem un kokiem, k\u0101 ar\u012b mitr\u0101ju nosusin\u0101\u0161ana un p\u0101rveido\u0161ana, piem\u0113ram, par k\u016bdras ieguves viet\u0101m vai lauksaimniec\u012bbas zem\u0113m. P\u0113t\u012bjumi Polij\u0101 apliecina, ka trauc\u0113t\u0101s ekosist\u0113m\u0101s zemais b\u0113rzs m\u0113dz veidot hibr\u012bdus ar cit\u0101m b\u0113rzu sug\u0101m, kas var novest pie lok\u0101las zem\u0101 b\u0113rza izzu\u0161anas.<\/p>\n\n\n\n

Kopum\u0101 zemais b\u0113rzs izplat\u012bts sam\u0113r\u0101 pla\u0161\u0101 are\u0101l\u0101 Eir\u0101zij\u0101. Latvij\u0101 tas atrodas uz sugas izplat\u012bbas apgabala rietumu robe\u017eas, t\u0101d\u0113\u013c aktu\u0101ls jaut\u0101jums \u2013 vai sugai Latvij\u0101 nedraud izzu\u0161ana klimata pasiltin\u0101\u0161an\u0101s, k\u0101 ar\u012b mitr\u0101ju nosusin\u0101\u0161anas un dz\u012bvot\u0146u aizaug\u0161anas ietekm\u0113? Lietuv\u0101 zemais b\u0113rzs jau ir iek\u013cauts Sarkanaj\u0101 gr\u0101mat\u0101 un nov\u0113rt\u0113ts k\u0101 gandr\u012bz apdraud\u0113ta suga, savuk\u0101rt Polij\u0101 tas ir \u012bpa\u0161i aizsarg\u0101jams.<\/p>\n\n\n\n

Kur braukt skat\u012bties zemo b\u0113rzu? Pel\u0113\u010du purv\u0101 Prei\u013cu novad\u0101 labiek\u0101rtota purva taka ved cauri bag\u0101t\u012bg\u0101m zemo b\u0113rzu audz\u0113m. Tom\u0113r Latvijas Dendrologu biedr\u012bba aicina doties dab\u0101 ar\u012b citviet Latvij\u0101, nemest l\u012bkumu da\u017e\u0101diem mitr\u0101jiem un iel\u016bkoties \u2013 varb\u016bt tie\u0161i tur aug Gada koks 2024? Ikviens zem\u0101 b\u0113rza nov\u0113rojums ir v\u0113rt\u012bgs, t\u0101d\u0113\u013c par tiem l\u016bgums zi\u0146ot port\u0101l\u0101 Dabasdati.lv<\/a> vai rakst\u012bt uz e-pastu dendrologiem@gmail.com<\/a> (pievienojot fotogr\u0101fijas).<\/p>\n\n\n\n

Papildinot d\u0101rza kolekciju, zemo b\u0113rzu ir iesp\u0113jams ieg\u0101d\u0101ties ar\u012b Latvijas kokaudz\u0113tav\u0101s. <\/p>\n\n\n\n

LDB Gada simbolu – koku nomin\u0113 jau 24. reizi kop\u0161 2001. gada. Iepriek\u0161\u0113jais Gada koks – smar\u017elapu roze (Rosa rubiginosa<\/em>), k\u0101 izriet no dendrologa P\u0113tera Evarta-Bundera zi\u0146ojuma LDB biedru sapulc\u0113, atbilst apdraud\u0113tas sugas statusam, \u0146emot v\u0113r\u0101 aktu\u0101los sugas izplat\u012bbas p\u0113t\u012bjumus, kas apliecina, ka suga sal\u012bdzino\u0161i reti sastopama izklied\u0113ti vis\u0101 Latvijas teritorij\u0101. Interesanti, ka viena no bag\u0101t\u012bg\u0101kaj\u0101m sugas atradn\u0113m ir vec\u0101 aug\u013cud\u0101rz\u0101 Tukuma novad\u0101. Secin\u0101ts, ka smar\u017elapu rozes izplat\u012bbu apdraud intens\u012bv\u0101 lauksaimniec\u012bba, ce\u013cmalu app\u013cau\u0161ana, k\u0101 ar\u012b biotopa aizaug\u0161ana ar kr\u016bm\u0101jiem un me\u017eu.
<\/p>\n\n\n\n

2023. – smar\u017elapu roze (Rosa rubiginosa<\/em><\/strong>)<\/p>\n\n\n\n

Par Gada koku 2023.gad\u0101 ir izv\u0113l\u0113ts kr\u016bmveida kokaugs. Ro\u017eu \u0123int\u012b, ko taut\u0101 sauc par me\u017eroz\u012bt\u0113m, Latvij\u0101 savva\u013c\u0101 sastopamas apm\u0113ram 15 sugas ar da\u017e\u0101du izcelsmi \u2013 gan izteikti ekolo\u0123iski agres\u012bvas un pat invaz\u012bvas sve\u0161zemju sugas, gan ar\u012b retas un aizsarg\u0101jamas savva\u013cas sugas. Bie\u017ei vien ir gr\u016bti pier\u0101d\u012bt, vai k\u0101da konkr\u0113ta ro\u017eu suga tik tie\u0161\u0101m ir Latvijas savva\u013cas floras elements, vai tom\u0113r izsenis kultiv\u0113ts un pla\u0161i savva\u013c\u0101 ieviesies arheof\u012bts \u2013 \u013coti sens d\u0101rzab\u0113glis.<\/p>\n\n\n\n

\n
\n
\n
\n
\n
\n
\"\"
Smar\u017elapu roze, foto G.Leiburgs<\/figcaption><\/figure>\n\n\n\n
\"\"<\/figure>\n\n\n\n
\"\"<\/figure>\n<\/figure>\n<\/div><\/div>\n<\/div>\n<\/div>\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n

Smar\u017elapu roze Rosa rubiginosa<\/em> ir viena no sug\u0101m ar dabisku izcelsmi, kas ir reti sastopama un saudz\u0113jama Latvij\u0101. V\u0113l nesen suga bija diezgan pla\u0161i sastopama Zemgal\u0113, k\u0101 ar\u012b atsevi\u0161\u0137os re\u0123ionos citviet Latvij\u0101 \u2013 Daugavas ielejas posm\u0101 starp J\u0113kabpili un Koknesi, pie Prieku\u013ciem u.c., tom\u0113r atrad\u0146u apseko\u0161ana p\u0113d\u0113jos gados r\u0101da, ka intens\u012bv\u0101s lauksaimniec\u012bbas re\u0123ionos suga ir liel\u0101 m\u0113r\u0101 izzudusi un sastopama atsevi\u0161\u0137u eksempl\u0101ru veid\u0101 ce\u013cmal\u0101s un gr\u0101vjmal\u0101s.<\/p>\n\n\n\n

Savu latvisko nosaukumu t\u0101 ieguvusi p\u0113c rakstur\u012bgaj\u0101m nelielaj\u0101m, dziedzermatainaj\u0101m lap\u0101m, kuras saberz\u0113jot j\u016btama izteikta \u0101bolu smar\u017ea. Labi saskat\u0101mi dziedzermati\u0146i kl\u0101j ar\u012b jaunos dzinumus, ziedk\u0101tus un pat kauslapas. P\u0113c \u0161\u012bm paz\u012bm\u0113m nek\u013c\u016bd\u012bgi at\u0161\u0137irama no cit\u0101m l\u012bdz\u012bgaj\u0101m dziedzermatainaj\u0101m savva\u013cas roz\u0113m.<\/p>\n\n\n\n

\"\"
Smar\u017elapu roze Rosa rubiginosa. <\/em>Foto: Aiva Boj\u0101re<\/p>\n\n\n\n

Roz\u0113m ir specifiskas ekolo\u0123isk\u0101s pras\u012bbas \u2013 t\u0101s ir saulm\u012b\u013ci, kas noz\u012bm\u0113, ka ar me\u017eu aizaugo\u0161\u0101 z\u0101l\u0101j\u0101 ilgsto\u0161i nevar saglab\u0101ties, taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 ar\u012b intens\u012bvi p\u013cautas z\u0101l\u0101ju teritorijas sugas aug\u0161anai nav piem\u0113rotas. Sugai piem\u0113rota apsaimnieko\u0161ana \u2013 ekstens\u012bva gan\u012b\u0161ana un p\u013cau\u0161ana, saglab\u0101jot atsevi\u0161\u0137us kr\u016bmu pudurus, netiek bie\u017ei praktiz\u0113ta, jo to neparedz z\u0101l\u0101ju apsaimnieko\u0161anas vadl\u012bnijas, t\u0101d\u0113\u013c suga saglab\u0101jusies galvenok\u0101rt ce\u013cmal\u0101s, me\u017emal\u0101s u.c. Pat ce\u013cmalas \u2013 p\u0113d\u0113j\u0101 savva\u013cas ro\u017eu patver\u0161an\u0101s vieta \u2013 bie\u017ei vien tiek intens\u012bvi p\u013cautas. Rezult\u0101ts \u2013 savva\u013cas rozes, taj\u0101 skait\u0101 ar\u012b ret\u0101 smar\u017elapu roze, k\u013c\u016bst v\u0113l ret\u0101kas un pak\u0101peniski izz\u016bd no sav\u0101m v\u0113sturiskaj\u0101m atradn\u0113m.<\/p>\n\n\n\n

M\u016bsdien\u0101s sugai zin\u0101mas aptuveni 40 atradnes, t\u0101 konstat\u0113ta vair\u0101k\u0101s \u012bpa\u0161i aizsarg\u0101jam\u0101s dabas teritorij\u0101s Rietumlatvij\u0101: dabas parkos “Talsu pauguraine” un “Abavas senleja”, dabas liegum\u0101 “Ov\u012b\u0161i”, k\u0101 ar\u012b citviet Latvij\u0101: Gaujas Nacion\u0101laj\u0101 park\u0101, dabas park\u0101 “Daugavas ieleja” u.c. J\u0101piez\u012bm\u0113, ka suga reiz\u0113m tiek ar\u012b kultiv\u0113ta, k\u0101 ar\u012b var tikt atrasta k\u0101 dabiski izplat\u012bjusies suga ciematos vai pat pils\u0113tu teritorij\u0101s \u2013 t\u0101, piem\u0113ram, suga ir sastopama J\u0113kabpils pils\u0113tas teritorij\u0101, sam\u0113ra liel\u0101 skait\u0101 konstat\u0113ta vair\u0101k\u0101s apdz\u012bvot\u0101s viet\u0101s Talsu un Tukuma novados \u2013 Dursup\u0113, Okt\u0113, Mazpilie\u0146os u.c.<\/p>\n\n\n\n

Suga iek\u013cauta Latvijas Sarkan\u0101s gr\u0101matas 3. kategorij\u0101 “ret\u0101s sugas” \u2013 sugas, kur\u0101m nedraud izn\u012bk\u0161ana, bet kuras satopamas neliel\u0101 skait\u0101 vai p\u0113c plat\u012bbas ierobe\u017eot\u0101s un specifisk\u0101s viet\u0101s, un ir viegli izn\u012bcin\u0101mas.<\/p>\n\n\n\n

Apzin\u0101sim un sarg\u0101sim ret\u0101s Latvijas savva\u013cas ro\u017eu sugas!<\/p>\n\n\n\n

Akcijas koordinatori: P\u0113teris Evarts-Bunders, Aiva Boj\u0101re, e-pasts sazi\u0146ai: peteris.evarts@biology.lv<\/a><\/p>\n\n\n\n

2022. – Parast\u0101 egle (Picea abies<\/em>)<\/strong>. Eglei parasti ir sal\u012bdzino\u0161i sekla sak\u0146u sist\u0113ma, un t\u0101 m\u012bl mitras augsnes. T\u0101d\u0113\u013c egle ir neaizsarg\u0101ta ilgsto\u0161a sausuma periodos un sp\u0113c\u012bg\u0101s v\u0113tr\u0101s. Parast\u0101s egles liktenis klimata p\u0101rmai\u0146u kontekst\u0101 ieg\u016bst pla\u0161\u0101ku noz\u012bmi, jo tai ir ietekme uz me\u017esaimniec\u012bbu, rada izmai\u0146as ar to saist\u012btaj\u0101 augu un dz\u012bvnieku pasaul\u0113 un Latvijas ainav\u0101 kopum\u0101. Izskata zi\u0146\u0101 suga ir p\u0101rsteidzo\u0161i daudzveid\u012bga. \u013boti bag\u0101t\u012bgs ir ar\u012b dekorat\u012bvo zemo formu kl\u0101sts.<\/p>\n\n\n\n

2021. – Divirbu\u013cu vilk\u0101bele (Crataegus laevigata<\/em>).<\/strong> Divirbu\u013cu vilk\u0101bele ir liels kr\u016bms vai zems koks (l\u012bdz 8 m augsts), kam rakstur\u012bgas s\u012bkas, sekli daivainas lapas un \u012bsi \u0113rk\u0161\u0137i (1 l\u012bdz 1,5 cm gari). Galven\u0101 paz\u012bme, kas to labi at\u0161\u0137ir no cit\u0101m Latvijas savva\u013cas vilk\u0101bel\u0113m, ir divi irbu\u013ci zied\u0101. \u0160\u012b Latvij\u0101 ret\u0101 un aizsarg\u0101jam\u0101 suga tiek uzskat\u012bta ar\u012b par seno me\u017eu vai seno parkveida z\u0101l\u0101ju raksturojo\u0161o sugu.<\/p>\n\n\n\n

2020. \u2013 Eiropas di\u017esk\u0101bardis (Fagus sylvatica L.)<\/em>. <\/strong>Dab\u0101 izplat\u012bts koks Eiropas centr\u0101laj\u0101 un dienvidu da\u013c\u0101, bet ir sastopams ar\u012b Latvij\u0101. Par valsts noz\u012bmes di\u017ekoku Eiropas di\u017esk\u0101bardis k\u013c\u016bst, sasniedzot 3,8 m stumbra apk\u0101rtm\u0113ru \u2014 t\u0101du dimesiju koki ir sastopami Kurzem\u0113 un Zemgal\u0113, p\u0101rsvar\u0101 vecajos mui\u017eu parkos, kaps\u0113t\u0101s. P\u0113d\u0113jos 200 gados di\u017esk\u0101bar\u017ei atgriezu\u0161ies Latvijas apst\u0101d\u012bjumos un vietumis st\u0101d\u012bti ar\u012b me\u017eaudz\u0113s, piem\u0113ram, Talsu novada \u0160\u0137\u0113d\u0113.<\/p>\n\n\n\n


2019. \u2013 Krimas liepa (Tilia x euchlora)<\/em>.<\/strong> Latvijas Dendrologu biedr\u012bba (LDB) 2019. gada 12. janv\u0101ra kopsapulc\u0113 ar balsu vair\u0101kumu par Gada koku iev\u0113l\u0113ja Krimas liepu (Tilia x euchlora<\/em> K. Koch). Tika izvirz\u012bti divi nominanti, no kuriem otrs bija parastais sk\u0101bardis (Carpinus betulus<\/em> L.).
Krimas liepas izv\u0113le bija atbalsta balsojums Ukrainas dendrologiem. Latvijas Dendrologu biedr\u012bba nosoda jau 5 gadus ilgsto\u0161o Krievijas veikto Krimas pussalas aneksiju un aicina uz konflikta mier\u012bgu atrisin\u0101jumu, atg\u0101dinot sabiedr\u012bbai par nepiecie\u0161am\u012bbu stiprin\u0101t sadarb\u012bbu, demokr\u0101tiju un visp\u0101rcilv\u0113cisk\u0101s v\u0113rt\u012bbas Eirop\u0101. 2006. gad\u0101 Latvijas dendrologi apmekl\u0113ja Ukrainas parkus un bot\u0101niskos d\u0101rzus, iedibinot draudz\u012bgas attiec\u012bbas ar Ukrainas kol\u0113\u0123iem.
Krimas liepa (Tilia x euchlora<\/em> K. Koch) Latvij\u0101 ir sve\u0161zemju koku suga, prec\u012bz\u0101k sakot, parast\u0101s un Kauk\u0101za liepas starpsugu hibr\u012bds, kas k\u0101 kultiv\u0101rs dendrolo\u0123ij\u0101 tiek izdal\u012bts no 1838 gada. Gada koka izcelsme ir Berl\u012bnes kokaudz\u0113tava. Koks sasniedz 25 m augstumu un veido aptuveni 8-10 m platu, p\u0101rkarenu, cilindriskas formas zaru vainagu. \u012apa\u0161\u0101 koka paz\u012bme ir vid\u0113ji liel\u0101s un sp\u012bd\u012bg\u0101s lapas, kas koku izce\u013c apk\u0101rt\u0113jo vid\u016b. Ruden\u012b koka lapojums kr\u0101sojas gai\u0161i dzeltenos to\u0146os, saglab\u0101jot rakstur\u012bgo lapu sp\u012bdumu. Lapas pl\u0101tne pie pamata izteikti asimetriska, lapas mala ar akotainiem, gai\u0161iem zobi\u0146iem. Zied j\u016blija beigas-augusta s\u0101kums, p\u0113c parast\u0101s liepas, ziedi sal\u012bdzino\u0161i lieli ar intens\u012bvu smar\u017eu. Koki veido stabilus stumbrus ar simetrisku zarojumu, ir piem\u0113roti pils\u0113tu aug\u0161anas apst\u0101k\u013ciem, jo nav izv\u0113l\u012bgi grunts pras\u012bbu zi\u0146\u0101, ir sausumiztur\u012bgi, piem\u0113roti form\u0113\u0161anai un cirp\u0161anai, tiem ir maz kait\u0113k\u013cu un slim\u012bbu. Krimas liepu m\u0113dz jaukt ar Kauk\u0101za liepu (Tilia dasystyla<\/em> Stev.), kam at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no Krimas liepas lapas apak\u0161\u0101 dz\u012bslu st\u016bros mati\u0146i ir balti nevis br\u016bngani.
Kopum\u0101 viena no skaist\u0101kaj\u0101m liep\u0101m, ko Latvij\u0101 audz\u0113 jau no 19. gadsimta beig\u0101m. Koki vair\u0101k izplat\u012bti Latvijas centr\u0101laj\u0101 un rietumu da\u013c\u0101. Neskatoties uz labo ziemciet\u012bbu un cit\u0101m \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m, koka taksons apst\u0101d\u012bjumos sastopams nepamatoti reti. T\u0101 k\u0101 Krimas liepa ir Latvijas kokaudz\u0113tavu sortiment\u0101, biedr\u012bba aicina \u0161os skaistos kokus pla\u0161\u0101k izmantot apst\u0101d\u012bjumos k\u0101 soliterus, grupu un ce\u013cmalu st\u0101d\u012bjumus. Kokiem s\u0101kot ar 1.9 m stumbra apk\u0101rtm\u0113ru ir \u012bpa\u0161i aizsarg\u0101jamu koku \u2013 di\u017ekoku statuss. Di\u017e\u0101k\u0101s Krimas liepas Latvij\u0101 sasniedz aptuveni 2,5 m stumbra apk\u0101rtm\u0113ru.
\u012apa\u0161i atz\u012bm\u0113jams, ka LDB biedre Gunta Evarte \u2013 Bundere 2018. gad\u0101 izstr\u0101d\u0101ja promocijas darbu par t\u0113mu: \u201cLIEPU (TILIA L.) \u0123ints taksoni Latvij\u0101 un to izplat\u012bbu limit\u0113jo\u0161o vides faktoru anal\u012bze\u201d, ieg\u016bstot biolo\u0123ijas zin\u0101t\u0146u doktora gr\u0101du.<\/p>\n\n\n\n

Latvijas Dendrologu biedr\u012bbas p\u0101rst\u0101vji Andrejs Svil\u0101ns un Gvido Leiburgs kop\u0101 ar Ukrainas pilnvaroto v\u0113stnieku Latvij\u0101, Krimas tat\u0101ru Med\u017eilisa vad\u012bt\u0101ju un Saeimas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ju blakus ukrai\u0146u dzejnieka, rakstnieka, publicista Tarasa \u0160ev\u010denko (1814-1861) piemineklim Kronvalda park\u0101 R\u012bg\u0101 25.04.2019. iest\u0101d\u012bja tr\u012bs Krimas liepas. <\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/figure>\n\n\n\n

Kronvalda parks R\u012bg\u0101, T.\u0160ev\u010denko piemineklis, fon\u0101 Krimas liepu grupa, foto: G.Leiburgs<\/p>\n\n\n\n

2018. \u2013 Parastais ozols (Quercus robur<\/em>)<\/strong><\/p>\n\n\n\n


2017. \u2013 Parast\u0101 priede (Pinus sylvestris<\/em>)<\/strong>. Parast\u0101 priede ir l\u012bdz pat 45 m augsts, m\u016b\u017eza\u013c\u0161 prie\u017eu dzimtas koks, kas Latvijas klimat\u0101 var sasniegt vismaz 400 gadu vecumu. Latvij\u0101 t\u0101 joproj\u0101m ir viena no galvenaj\u0101m me\u017eus veidojo\u0161\u0101m sug\u0101m \u2013 28-34% no me\u017eu kopplat\u012bbas valst\u012b. Priedes zied maij\u0101 vai j\u016bnija s\u0101kum\u0101, savuk\u0101rt s\u0113klas nogatavojas n\u0101kam\u0101 gada oktobr\u012b, bet no \u010diekuriem izbirst pavasar\u012b divus gadus p\u0113c apputes. T\u0101 var augt k\u016bdras augsn\u0113s, miner\u0101laugsn\u0113s, augstajos un p\u0101rejas purvos, k\u0101pu biotopos. Parast\u0101 priede sastopama vis\u0101 Eir\u0101zij\u0101. Priedei ir \u013coti pla\u0161a saimniecisk\u0101 noz\u012bme.<\/p>\n\n\n\n


2016. \u2013 O\u0161lapu k\u013cava (Acer negundo<\/em>)<\/strong><\/p>\n\n\n\n


2015. \u2013 Kr\u016bmu \u010du\u017ea (Pentaphylloides fruticosa<\/em>).<\/strong> Kr\u016bmu \u010du\u017ea ir l\u012bdz 1,5 metrus augsts, izcili dekorat\u012bvs ro\u017eu dzimtas kr\u016bms, kas visu vasaru bag\u0101t\u012bgi zied dzelteniem ziediem. Tas ir iecien\u012bts apst\u0101d\u012bjumu augs savas ilgsto\u0161\u0101s zied\u0113\u0161anas, \u0101tr\u0101s aug\u0161anas un notur\u012bbas pret da\u017e\u0101diem nelabv\u0113l\u012bgiem klimatiskajiem apst\u0101k\u013ciem d\u0113\u013c. Suga savva\u013c\u0101 izplat\u012bta Zieme\u013ceirop\u0101, Igaunij\u0101, Ur\u0101los, Krievijas T\u0101lajos Austrumos ar\u012b Zieme\u013camerik\u0101. Baltijas re\u0123ion\u0101 \u2013 \u0112land\u0113, Gotland\u0113 un vair\u0101kas viet\u0101s Igaunij\u0101. Latvij\u0101 kr\u016bmu \u010du\u017ea savva\u013c\u0101 sastopama tikai vien\u0101 viet\u0101 \u2013 Abavas palien\u0113 pie Kandavas, dabas lieguma “\u010cu\u017eu purvs” teritorij\u0101. Kr\u016bmu \u010du\u017ea sav\u0101 pla\u0161aj\u0101 are\u0101l\u0101 visbie\u017e\u0101k aug uz ka\u013c\u0137akmens klint\u012bm, k\u0101 ar\u012b gar upju krastiem ka\u013c\u0137akmens klin\u0161u piek\u0101j\u0113s. Abavas ielej\u0101 \u010du\u017ea aug uz avotka\u013c\u0137u nogul\u0101m, uz kur\u0101m akumul\u0113jusies pl\u0101na augsnes k\u0101rta ar izteikti s\u0101rmainu reakciju. Abavas ielej\u0101 \u010du\u017ea aug uz avotka\u013c\u0137u nogul\u0101m, uz kur\u0101m akumul\u0113jusies pl\u0101na (10-25 cm) augsnes k\u0101rta ar izteikti s\u0101rmainu reakciju.<\/p>\n\n\n\n

Kr\u016bmu \u010du\u017ea ir divm\u0101jnieks. Neraugoties uz to, sievi\u0161\u0137ajiem ziediem ir labi att\u012bst\u012btas, bet sterilas putek\u0161n\u012bcas, savuk\u0101rt v\u012bri\u0161\u0137ajos ziedos p\u0113c nozied\u0113\u0161anas auglis izveidojas, bet taj\u0101 neatt\u012bst\u0101s s\u0113klas, kas var b\u016bt par k\u013c\u016bdu iemeslu, veicot p\u0113t\u012bjumus par s\u0113klu veido\u0161anos. Vien\u012bgaj\u0101 Latvijas savva\u013cas atradn\u0113 p\u0113d\u0113jos 15 gados veiktajos sugas vitalit\u0101tes p\u0113t\u012bjumos konstat\u0113ts, ka sugai nenotiek norm\u0101la \u0123enerat\u012bva atjauno\u0161an\u0101s \u2013 \u010du\u017eas popul\u0101cij\u0101 ir tikai veci kr\u016bmi, kas ra\u017eo s\u0113klas ar pazemin\u0101tu d\u012bgtsp\u0113ju, savuk\u0101rt jaunu, vit\u0101lu kr\u016bmu nav. <\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/figure>\n\n\n\n

\u010cu\u017eas zied Abavas ielej\u0101 pie Kandavas. Foto: P. Evarts-Bunders<\/p>\n\n\n\n


2014. \u2013 Parast\u0101 zirgkasta\u0146a (Aesculus hippocastanum<\/em>).<\/strong> Zirgkasta\u0146a var izaugt l\u012bdz 36 m garumam ar sp\u0113c\u012bgi zarotu, kupolveid\u012bgu vainagu. Veciem kokiem \u0101r\u0113jie zari bie\u017ei ir nokareni ar uz aug\u0161u atloc\u012btiem galiem. Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji zirgkasta\u0146u nereti uzskata par viet\u0113jo sugu, jo t\u0101 jau vair\u0101kus simtus gadu kultiv\u0113ta Latvijas teritorij\u0101, lai gan t\u0101s \u012bst\u0101 dzimtene ir Dienvideirop\u0101 \u2013 Alb\u0101nij\u0101, biju\u0161\u0101s Dienvidsl\u0101vijas dienvidu da\u013c\u0101, Bulg\u0101rijas austrumos, Grie\u0137ijas zieme\u013cu da\u013c\u0101. Koka kr\u0101\u0161\u0146o pavasara ziedu d\u0113\u013c tas jau vair\u0101kus gadsimtus tiek pla\u0161i kultiv\u0113ts m\u0113ren\u0101 klimata josl\u0101 daudzviet pasaul\u0113. \u00abZirdziskumu\u00bb sugas nosaukum\u0101 \u0161is koks iemantojis t\u0101 aug\u013cu \u0101rstniecisko \u012bpa\u0161\u012bbu d\u0113\u013c. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no \u012bst\u0101s kasta\u0146as \u0113damaj\u0101m s\u0113kl\u0101m, zirgkasta\u0146ai t\u0101s ir ind\u012bgas un izmantojamas tikai medic\u012bn\u0101. K\u0101dreiz Grie\u0137ijas apvidos, kur \u0161\u012b koka suga aug savva\u013c\u0101, ar t\u0101 s\u0113kl\u0101m iebaroja zirgus, lai iz\u0101rst\u0113tu tos no klepus.<\/p>\n\n\n\n

Daudzviet Eirop\u0101 un, tiesa, krietni maz\u0101k\u0101 m\u0113r\u0101, ar\u012b Latvij\u0101 zirgkasta\u0146a izr\u0101d\u012bjusi v\u0113lmi apg\u016bt jaunas teritorijas. T\u0101d\u0113\u013c Rietumeirop\u0101 un Centr\u0101leirop\u0101 t\u0101 viet\u0101m jau tiek uzskat\u012bta par invaz\u012bvu citzemju sugu. Parast\u0101s zirgkasta\u0146as uzvaras g\u0101jienam, skaistumam un, l\u012bdz ar to, popularit\u0101tei d\u0101rzos un parkos uzradies nopietns drauds. Nu jau vair\u0101kus gadus vasaras otraj\u0101 pus\u0113 ar\u012b Latvij\u0101 parast\u0101s zirgkasta\u0146as lapas p\u0101rkl\u0101jas br\u016bniem plankumiem un sakalst. Koki zaud\u0113 dekorativit\u0101ti. Nu jau ir ierasts, ka j\u016blij\u0101 Nacion\u0101laj\u0101 bot\u0101niskaj\u0101 d\u0101rz\u0101 Salaspil\u012b, st\u0101daudz\u0113tav\u0101s, dabas aizsardz\u012bbas instit\u016bcij\u0101s atskan telefona zvani ar satrauco\u0161\u0101m zi\u0146\u0101m par d\u012bvaino zirgkasta\u0146u slim\u012bbu. Paties\u012bb\u0101 vain\u012bgais ir da\u017eus milimetrus gar\u0161 tauren\u012btis \u2013 zirgkasta\u0146u br\u016bnkode (Cameraria ohridella<\/em>), kuras k\u0101puri barojas ar lapas m\u012bkstajiem audiem. Viet\u0101s, kur k\u0101puri barojas, atmirst un nobr\u016bn\u0113 lapas epiderma \u2013 t\u0101 rodas negl\u012btie plankumi. Ja boj\u0101tai lapai uzman\u012bgi nopl\u0113s\u012bsim pl\u0101no epidermas sl\u0101n\u012bti, apak\u0161\u0101 ieraudz\u012bsim 4-5mm za\u013cganu k\u0101puru vai s\u012bku k\u016bni\u0146u, bet, ja \u201enoziedznieks b\u016bs aizlaidies\u201d, tad – tikai s\u012bku br\u016bnu k\u016bni\u0146as \u010daulu ar baltam t\u012bmeklim l\u012bdz\u012bgiem stiprin\u0101jumiem.<\/p>\n\n\n\n

Kam\u0113r zirgkasta\u0146u kodei nav uzradies k\u0101ds pa\u0161u kodi p\u0101rtik\u0101 izmantojo\u0161s nelabv\u0113lis, dendrologi rekomend\u0113 d\u0101rzu un parku ier\u012bko\u0161an\u0101 izmantot citas zirgkasta\u0146u sugas sarkano zirgkasta\u0146u A.pavia<\/em>, asinssarkano zirgkasta\u0146u A.<\/em>x carnea<\/em>, hibr\u012bdo zirgkasta\u0146u A.<\/em>x hybrida<\/em>, neiev\u0113roto zirgkasta\u0146u A.neglecta<\/em> vai dzelteno zirgkasta\u0146u A.flava<\/em>. Bet, ja v\u0113laties savus kokus redz\u0113t za\u013cus l\u012bdz rudenim, noder\u012bgi var b\u016bt feremonu slazdi, kas kalpo br\u016bnko\u017eu pievilin\u0101\u0161anai un skaita kontrolei.<\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/figure>\n\n\n\n

Parast\u0101 zirgkasta\u0146a, foto: G.Leiburgs<\/p>\n\n\n\n


2013. \u2013 “\u010c\u016bskegle” (parast\u0101s egles (Picea abies) <\/em>\u012bpatn\u0113j\u0101 forma).<\/strong> <\/p>\n\n\n\n

Latvijas Dendrologu biedr\u012bbas biedri balsojum\u0101 par 2013.gada koku ar p\u0101rliecino\u0161u p\u0101rsvaru iev\u0113l\u0113ju\u0161i parasto egli, k\u0101 \u012bpa\u0161i izce\u013camas atz\u012bm\u0113jot \u0161\u012bs sugas formas ar \u012bpatn\u0113ji izloc\u012btiem un mazzarotiem dzinumiem \u2013 t\u0101 saukt\u0101s \u010d\u016bskegles. K\u0101 balsojum\u0101 uzsv\u0113ra vair\u0101ki \u0161\u012bs kandidat\u016bras atbalst\u012bt\u0101ji \u2013 kad tad, ja ne \u010d\u016bskas gad\u0101 celt god\u0101 \u010d\u016bskegles. \u010c\u016bskegles nav k\u0101da \u012bpa\u0161a eg\u013cu suga, glu\u017ei otr\u0101di da\u017e\u0101d\u0101m eg\u013cu sug\u0101m dab\u0101 atrastas formas ar savdab\u012bgu skraju zarojumu un parupj\u0101m skuj\u0101m, kas nereti atg\u0101dina izloc\u012bju\u0161os \u010d\u016bsku. Paz\u012bstam\u0101k\u0101s no parast\u0101s egles \u0161\u0101da veida \u0161\u0137irn\u0113m \u2013 \u2018Virgata\u2019 un \u2018Viminalis\u2019 var ieg\u0101d\u0101ties ar Latvijas st\u0101du audz\u0113tav\u0101s. Kolekcij\u0101s Nacion\u0101laj\u0101 bot\u0101niskaj\u0101 d\u0101rz\u0101 Salaspil\u012b un LVM Kalsnavas arbor\u0113tum\u0101 tiek uztur\u0113tas ar\u012b citas formas un \u0161\u0137irnes, \u0161o instit\u016bciju vair\u0101kus gadus ilgas sadarb\u012bbas rezult\u0101t\u0101 (Andrejs Svil\u0101ns, J\u0101nis Z\u012bli\u0146\u0161) ir iev\u0101ktas un pavairotas vair\u0101k nek\u0101 150 eg\u013cu un prie\u017eu mutant\u0101s formas, tostarp Latvij\u0101 savva\u013c\u0101 atrastas \u010d\u016bskegles. Vienu no iespaid\u012bg\u0101kaj\u0101m \u0161obr\u012bd zin\u0101maj\u0101m \u010d\u016bskegl\u0113m \u017d\u012bguru Katle\u0161os atradusi paz\u012bstam\u0101 me\u017ekope Anna \u0100ze.
No citu sugu \u201e\u010d\u016bskegl\u0113m\u201d var piemin\u0113t Engelma\u0146a egles \u0161\u0137irni \u2018Snake\u2019, Kan\u0101das egles \u0161\u0137irni \u2018Fort Ann\u2019, Gl\u0113na egles \u0161\u0137irni \u2018Kishi Snake\u2019 k\u0101 ar\u012b vair\u0101kas citas. Starp jaun\u0101kajiem \u0161\u0101da veida atradumiem minama \u0101rsta, politi\u0137a un dendrologa \u0100ra Audera atlas\u012bt\u0101 Sib\u012brijas egles \u0161\u0137irne \u2018Snake Auders\u2019.<\/p>\n\n\n\n


2012. \u2013 Me\u017e\u0101bele (Malus sylvestris<\/em>)<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Latvijas Dendrologu biedr\u012bba par gada koku izv\u0113l\u0113jusies me\u017e\u0101beli Malus sylvestris<\/em>. T\u0101 tikai \u0161\u0137iet, ka me\u017e\u0101bele ir Latvij\u0101 pla\u0161i izplat\u012bts koks, ta\u010du paties\u012bb\u0101 nav zin\u0101ms, vai, kur un k\u0101 me\u017e\u0101beles saglab\u0101ju\u0161\u0101s. Liel\u0101koties savva\u013c\u0101 aug m\u0101jas \u0101be\u013cu s\u0113klaud\u017ei, ko izs\u0113ju\u0161i mak\u0161\u0137ernieki, s\u0113\u0146ot\u0101ji un putni. Me\u017e\u0101belei, at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no m\u0101jas \u0101bel\u0113m, lapas ir kailas, apmatojums \u2013 tikai lapas apak\u0161pus\u0113 uz dz\u012bsl\u0101m, \u012bsvasas ir \u0113rk\u0161\u0137ainas, ziedi balti.<\/p>\n\n\n\n


2011. \u2013 Pab\u0113rzs (Rhamnus catharctica<\/em>)<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Parastais pab\u0113rzs (Rhamnus cathartica<\/em> L.) ir neliels (1 – 6 m augsts) kr\u016bms vai koks ar stipri sazarotu vainagu, vasarza\u013c\u0101m vesel\u0101m pret\u0113j\u0101m lap\u0101m ar lokveida dz\u012bslojumu un pel\u0113ku l\u012bdz tum\u0161i pel\u0113ku mizu, Latvij\u0101 sastopams pareti vis\u0101 valst\u012b. Var sasniegt iev\u0113rojamas dimensijas, piem\u0113ram, Bataru pab\u0113rzs net\u0101lu no Jelgavas  ir 1,6 m resns. Pab\u0113rzs p\u0101rsvar\u0101 sastopams upju ielej\u0101s un nog\u0101z\u0113s, me\u017emal\u0101s, ce\u013cmal\u0101s, gr\u0101vjmal\u0101s \u2013 visur tur, kur cilv\u0113ks \u013c\u0101vis tam izdz\u012bvot. Pab\u0113rzs ir pietic\u012bgs \u2013 lab\u0101k tas, protams, aug mitrain\u0113s, bet veiksm\u012bgi sp\u0113j izdz\u012bvot ar\u012b saus\u0101s viet\u0101s, izdz\u012bvo\u0161anu veicina zaru galos eso\u0161ie dzelk\u0161\u0146i. Divm\u0101jnieks \u2013 mazie za\u013cie ziedi\u0146i izaug uz viena koka, bet meln\u0101s ogas nobriest uz cita. No pab\u0113rza ieg\u016btos prepar\u0101tus izmanto medic\u012bn\u0101, p\u0101rsvar\u0101 zarnu darb\u012bbas uzlabo\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n


2010. \u2013 Purva vaivari\u0146\u0161 (Ledum palustre<\/em><\/strong>)<\/p>\n\n\n\n

P\u0113c \u0161obr\u012bd pasaul\u0113 domin\u0113jo\u0161\u0101m klasifik\u0101cijas sist\u0113m\u0101m vaivari\u0146\u0161 (Ledum palustre<\/em> L.) iek\u013cauts lielaj\u0101 rododendru \u0123int\u012b ar nosaukumu Rhododendron tomentosum<\/em> Harmaja. T\u0101tad ar\u012b Latvijai ir savs rododendrs. Harri Harmaja ir somu p\u0113tnieks, pateicoties kuram tas ir noticis. Vaivari\u0146\u0161 ir neliels kr\u016bms, 0,5 \u2013 1,4 m augsts ar izplestu zarojumu, zari m\u0113dz sak\u0146oties, vesel\u0101m m\u016b\u017eza\u013c\u0101m lap\u0101m ar ierot\u012btu apmali un br\u016bngani p\u016bkainu lapas apak\u0161pusi. Visam augam, bet it \u012bpa\u0161i baltaj\u0101m bl\u012bvaj\u0101m vairogveida ziedkop\u0101m, piem\u012bt sp\u0113c\u012bga, izteikti reibino\u0161a smar\u017ea. \u012apa\u0161i labi j\u016btas purvos, purvu mal\u0101s, purvainos me\u017eos, kur var veidot vienlaidus audzes, sasniedz maksim\u0101los izm\u0113rus un ziedu laik\u0101 tie\u0161\u0101m rodas iespaids, ka skatienam paveras kr\u0101\u0161\u0146a rododendru audze. Purvu attur\u012bgi r\u016bgteno aromu nosaka galvenok\u0101rt tie\u0161i vaivari\u0146u smar\u017ea. Pielieto iek\u0161\u0137\u012bgi k\u0101 atkr\u0113po\u0161anas l\u012bdzkli, da\u017ei alus ekstr\u0113misti tos neliel\u0101s dev\u0101s pielieto alus br\u016bv\u0113\u0161an\u0101.<\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/figure>\n\n\n\n

Vaivari\u0146\u0161 S\u0113jas pagasta rietumda\u013cas me\u017eos, foto: A.B\u0113rzi\u0146\u0161<\/p>\n\n\n\n


2009. \u2013 Parast\u0101 zalktene (Daphne mezereum<\/em> L.). <\/strong>Parast\u0101 zalktene ir viens no kr\u0101\u0161\u0146\u0101kajiem Latvijas savva\u013cas kokaugiem un, tai pa\u0161\u0101 laik\u0101, viens no ind\u012bg\u0101kajiem Latvijas augu valst\u012b. Tas ir 50-150 cm augsts kr\u016bms ar iedzelteni pel\u0113c\u012bgu mizu. Lapas pam\u012b\u0161us, zaru galos, 3-8 cm garas un 1,5-2,5 cm platas, otr\u0101di iegareni lancetiskas, par\u0101d\u0101s p\u0113c zied\u0113\u0161anas. Ziedi ro\u017eaini, ret\u0101k balti, smar\u017e\u012bgi, att\u012bst\u0101s tie\u0161i uz zariem pirms lapu plauk\u0161anas apr\u012bl\u012b, maij\u0101. T\u0101p\u0113c ar\u012b taut\u0101 parasto zalkteni viet\u0101m sauc par me\u017ea ceri\u0146u. Auglis \u2013 kaulenis, nogatavojas j\u016blij\u0101, august\u0101, ov\u0101ls, parasti spilgti sarkans, ret\u0101k iedzeltens. Sastopams pamitros, \u0113nainos lapu koku un jauktu koku me\u017eos ar augl\u012bgu augsni. Ceri\u0146iem l\u012bdz\u012bgo ziedu d\u0113\u013c taut\u0101 zalktene da\u017ek\u0101rt tiek saukta par pavasara ceri\u0146u. Sen\u0101k\u0101 d\u0101rzkop\u012bbas literat\u016br\u0101 zalktene saukta ar\u012b par zelten\u0101ju, zalk\u0161u, dzegu\u017eu un drud\u017ea liepu. Zied\u0113\u0161anas laik\u0101 zalktenes nereti tiek post\u012btas, t\u0101p\u0113c ilg\u0101ku laiku t\u0101s atradu\u0161\u0101s aizsarg\u0101jamo augu sarakstos.<\/p>\n\n\n\n


2008. \u2013 Melnalksnis (Alnus glutinosa<\/em> L.).<\/strong> <\/p>\n\n\n\n

Latvijas Dendrologu biedr\u012bba par 2008. gada koku izv\u0113l\u0113jusies melnalksni<\/strong> Alnus glutinosa<\/em>. Tas p\u0101rliecino\u0161i uzvar\u0113ja balsojum\u0101, kur\u0101 par gada koka titulu sacent\u0101s ar\u012b ozols, v\u012bksna un zalktene.<\/p>\n\n\n\n

Alk\u0161\u0146u \u0123int\u012b ir zin\u0101mas aptuveni 25 sugas, kuru savva\u013cas izplat\u012bbas are\u0101ls aptver Zemes zieme\u013cu puslodes m\u0113reno joslu, bet Dienvidamerik\u0101 sniedzas l\u012bdz Peru. Latvij\u0101 savva\u013c\u0101 aug melnalksnis Alnus glutinosa<\/em>, baltalksnis A.incana<\/em>, reiz\u0113m gan savva\u013c\u0101, gan d\u0101rzos un parkos sastopams abu sugu hibr\u012bds \u2013 hibr\u012bdais alksnis A. x pubescens<\/em>.<\/p>\n\n\n\n

Ja melnalk\u0161\u0146a stumbra apk\u0101rtm\u0113rs 1,3 m augstum\u0101 virs sak\u0146u kakla sasniedz vai p\u0101rsniedz 300 cm, tas ir valsts noz\u012bmes dabas piemineklis \u2013 di\u017ekoks. Par valsts noz\u012bmes di\u017ekokiem tiek atz\u012bti ar\u012b melnalk\u0161\u0146i, kuru stumbra garums ir vismaz 30 m. Dabai draudz\u012bg\u0101k\u0101s pa\u0161vald\u012bb\u0101s ir individu\u0101li noteikti viet\u0113jas noz\u012bmes di\u017ekoku izm\u0113ri, piem\u0113ram, R\u012bg\u0101 par viet\u0113jas noz\u012bmes dabas pieminekli uzskat\u0101mi melnalk\u0161\u0146i, kuru stumbra apk\u0101rtm\u0113rs ir vismaz 250 cm.<\/p>\n\n\n\n

Melnalksnis ir koku suga ar visai savdab\u012bg\u0101m aug\u0161anas pras\u012bb\u0101m; vislab\u0101k tas j\u016btas viet\u0101s ar augl\u012bgu augsni teko\u0161u \u016bde\u0146u tuvum\u0101. T\u0101p\u0113c \u0161\u012b suga labr\u0101t aug viet\u0101s, kur daudzi citi koki aug slikti un nelabpr\u0101t: avoksn\u0101ju tuvum\u0101, appl\u016bsto\u0161\u0101s upju palien\u0113s, strauji teko\u0161u upju krastos, kur da\u013ca koka sak\u0146u nereti atrodas \u016bden\u012b, \u2013 dabiskos hidroponikas apst\u0101k\u013cos. Daudziem nav zin\u0101ms, ka, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 tauri\u0146zie\u017eiem, ar\u012b alk\u0161\u0146iem piem\u012bt sp\u0113ja sadarboties ar simbiotiskajiem mikrooorganismiem \u2013 \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 t\u0101 ir aktinomic\u0113te Frankenia alni<\/em>. Uz koku sekl\u0101k izvietot\u0101m sakn\u0113m, bie\u017ei vien pat gandr\u012bz pa\u0161\u0101 zemes virspus\u0113, atrodami gumi\u0146i, kuru sakopojumu izm\u0113ri var sasniegt vair\u0101kus centimetrus (att\u0113l\u0101 redzam\u0101 guma izm\u0113ri ir 3 x 3,5 x 2,5 cm). Ar aktinomic\u0113t\u0113m \u00abdraudz\u0113joties\u00bb, alksnis pal\u012bdz gan pats sev, gan bag\u0101tina ar sl\u0101pekli nabadz\u012bg\u0101kas augsnes.<\/p>\n\n\n\n

Melnalk\u0161\u0146u me\u017ei ir sal\u012bdzino\u0161i maz cietu\u0161i ar\u012b lauksaimniec\u012bbas kult\u016bru ekspansijas apst\u0101k\u013cos \u2013 p\u0101rmitr\u0101s vietas t\u0101 vai cit\u0101di ir biju\u0161as mazpiem\u0113rotas tradicion\u0101lo kult\u016bru audz\u0113\u0161anai. Tom\u0113r augl\u012bg\u0101s zemes ir iek\u0101rojams objekts p\u0113c to nosusin\u0101\u0161anas, t\u0101d\u0113\u013c da\u013cu savu \u00abvald\u012bjumu\u00bb, att\u012bstoties cilv\u0113ka tehniskaj\u0101m iesp\u0113j\u0101m, melnalk\u0161\u0146i ir zaud\u0113ju\u0161i melior\u0101cijas un upju regul\u0101cijas pas\u0101kumu iespaid\u0101 p\u0113d\u0113jo 100-150 gadu laik\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Melnalk\u0161\u0146u atkar\u012bba no \u016bdens p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 diem\u017e\u0113l rad\u012bjusi \u0161ai sugai probl\u0113mas ar\u012b R\u012bgas apk\u0101rtn\u0113 un cit\u0101s strauji augo\u0161\u0101s Latvijas apdz\u012bvotaj\u0101s viet\u0101s. Jaun\u0101s apb\u016bves teritorij\u0101s melnalk\u0161\u0146us var nosaukt pat par izmirsto\u0161u sugu. Apjom\u012bgie b\u016bvdarbi, piem\u0113ram, P\u0101rdaugav\u0101 R\u012bg\u0101, strauji retina tur augo\u0161os melnalk\u0161\u0146us, jo izmai\u0146as grunts\u016bde\u0146os padara par nepiem\u0113rotiem vides apst\u0101k\u013cus daudz pla\u0161\u0101k\u0101 teritorij\u0101, nek\u0101 sniedzas b\u016bvlaukums.<\/p>\n\n\n\n

Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 melnalksnis diem\u017e\u0113l ir nepeln\u012bti aizmirsta suga jaunu apst\u0101d\u012bjumu ier\u012bko\u0161an\u0101. Apst\u0101d\u012bjumu ier\u012bkot\u0101ji diem\u017e\u0113l bie\u017ei vien uzskata, ka Holandes liepa ir univers\u0101ls l\u012bdzeklis visu tuk\u0161o vietu aizb\u0101\u0161anai ainav\u0101. Atg\u0101din\u0101\u0161u, ka, lai cik iztur\u012bga b\u016btu, t\u0101 tom\u0113r \u013cauj par sevi \u0146irg\u0101ties tikai l\u012bdz zin\u0101m\u0101m robe\u017e\u0101m. T\u0101d\u0113\u013c viet\u0101s ar augstu grunts\u016bdeni (bet ne beznoteces sl\u012bk\u0161\u0146\u0101 ar past\u0101v\u012bgi st\u0101vo\u0161u nokri\u0161\u0146u \u016bdeni) melnalksni st\u0101d\u012bt ir daudz pr\u0101t\u012bg\u0101k nek\u0101 citas koku sugas (to skait\u0101 tik ierast\u0101s liepas), kam p\u0101rlieka \u016bdens kl\u0101tb\u016btne trauc\u0113 aug\u0161anai, veicina slim\u012bbu ieperin\u0101\u0161anos un kropla vainaga veido\u0161anos.<\/p>\n\n\n\n

Melnalksnis ir noz\u012bm\u012bga kult\u016bra ar\u012b me\u017esaimniec\u012bb\u0101. Latvij\u0101 melnalk\u0161\u0146u me\u017ei aiz\u0146em 6-7% no me\u017eu kopplat\u012bbas, tie liel\u0101koties atrodami Kurzemes pus\u0113 piej\u016bras zemien\u0113 un Austrumlatvijas zemien\u0113. Melnalk\u0161\u0146a koksne tiek izmantota m\u0113be\u013cu r\u016bpniec\u012bb\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Melnalksni pavairo ar s\u0113kl\u0101m, \u0161\u0137irnes un klonus \u2013 ar noliekt\u0146iem un pot\u0113jot. Latvijas apst\u0101d\u012bjumos retumis st\u0101d\u012btas \u0161\u0137irnes \u2018Incisa\u2019<\/strong> ar s\u012bk\u0101m kruzu\u013cot\u0101m lapi\u0146\u0101m, \u2018Laciniata\u2019<\/strong> \u2013 ar dzi\u013ci \u0161\u0137elt\u0101m lap\u0101m, \u2018Rubrinervia\u2019<\/strong> \u2013 ar tum\u0161za\u013c\u0101m lap\u0101m un tum\u0161i sarkanu lapu dz\u012bslojumu. Paz\u012bstamas ar\u012b citas \u0161\u0137irnes, piem\u0113ram, \u2018Aurea\u2019<\/strong> ar plaukstot zeltaini dzelten\u0101m lap\u0101m un \u2018Pyramidalis\u2019<\/strong> ar st\u0101vu v\u0101rpstveida vai konisku vainaga formu.<\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/figure>\n\n\n\n

Melnalk\u0161\u0146a sak\u0146u sist\u0113ma ar gumi\u0146iem, foto: G.Leiburgs<\/p>\n\n\n\n


2007. \u2013 Parast\u0101 liepa (Tilia cordata<\/em> Mill.)<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Latvijas Dendrologu biedr\u012bba 2007. Gada koka god\u0101 iec\u0113lusi parasto liepu Tilia cordata<\/em>. Tas ir viens no popul\u0101r\u0101kajiem savva\u013cas augiem, kas bie\u017ei min\u0113ts latvju dain\u0101s un sak\u0101mv\u0101rdos. Liepa esot sievu koks. L\u012bdz\u012bgi k\u0101 ozoli, liepas senaj\u0101s reli\u0123ij\u0101s ir godin\u0101ti un piel\u016bgti kulta koki. L\u012bdz m\u016bsdien\u0101m izdz\u012bvoju\u0161as un kuplo Valdem\u0101rpils jeb Sasmakas un Usmas elku liepas.<\/p>\n\n\n\n


2006. \u2013 Baltais v\u012btols (Salix alba<\/em> L.)<\/strong>. <\/p>\n\n\n\n

V\u012btolu \u0123ints sugas ir pla\u0161i izplat\u012bti Zieme\u013cu puslodes m\u0113ren\u0101 klimata joslas koki un kr\u016bmi. Kop\u0113jais sugu skaits \u0123int\u012b sasniedz 350 \u2013 370, no kur\u0101m Latvij\u0101 savva\u013c\u0101 sastopamas 20. Latvie\u0161u valoda izsenis tiek lietoti divi nosaukumi \u2013 v\u012btoli un k\u0101rkli. Par v\u012btoliem tiek saukti kokveid\u012bgie \u0123ints p\u0101rstavji, par k\u0101rkliem \u2013 kr\u016bmi, lai gan lat\u012bniski \u0123ints nosaukums visiem viens \u2013 Salix<\/em>. Run\u0101jot par \u0123inti kopuma, latvie\u0161u valod\u0101 pie\u0146emts teikt: v\u012btolu \u0123ints. V\u012btoli ir tipiski saulm\u012b\u013ci, tikai atsevi\u0161\u0137as sugas var labi augt no\u0113nojum\u0101. Tikpat svar\u012bgs ekolo\u0123iskais faktors v\u012btoliem ir mitrums.<\/p>\n\n\n\n

Sajaukt ar cit\u0101m l\u012bdz\u012bgam sug\u0101m ar\u012b pagr\u016bti, jo liela koka izm\u0113rus Latvij\u0101 var sasniegt v\u0113l tikai trauslais v\u012btols un krustojums starp balto un trauslo v\u012btolu \u2013 sarksto\u0161ais v\u012btols. Trauslajam v\u012btolam zari tie\u0161am ir trausli, bet galvenais \u2013 lapas un dzinumi ir piln\u012bgi kaili! Ar sarksto\u0161o v\u012btolu, kas ar\u012b pla\u0161i izplat\u012bts apst\u0101d\u012bjumos, ir nedaudz gr\u016bt\u0101k, tom\u0113r j\u0101iel\u0101go, ka \u0161im krustojumam sudrabainie mati\u0146i ir tikai uz pa\u0161am jaun\u0101kaj\u0101m lapi\u0146\u0101m dzinuma gal\u0101. Apst\u0101d\u012bjumos bie\u017ei izmantotas vair\u0101kas balt\u0101 v\u012btola \u0161\u0137irnes: \u2018Sericea\u2019 , \u2018Vitellina\u2019 , \u2018Britzensis\u2019 u.c. Tie\u0161i balt\u0101 v\u012btola \u2018Sericea\u2019  \u0161\u0137irnes p\u0101rst\u0101vji tiek saukti par sudrabv\u012btoliem, jo tiem ats\u0137ir\u012bba no \u2018pamatsugas\u2019  ir maz\u0101kas, \u0161aur\u0101kas, bl\u012bvi sudrabainas lapas un dzinumi. Sudrabv\u012btols ir ekolo\u0123iski agres\u012bvs, viegli un masveid\u012bgi p\u0101riet savva\u013c\u0101 no apst\u0101d\u012bjumiem un var rad\u012bt m\u0101n\u012bgu priek\u0161statu, ka ir Latvijas savva\u013cas floras elements  <\/p>\n\n\n\n

Visas v\u012btolu sugas zied pavasar\u012b, iz\u0146\u0113mums nav ar\u012b baltais v\u012btols. Spurdzes plaukst l\u012bdz ar lap\u0101m maija s\u0101kum\u0101, agr\u0101kos pavasaros pat \u0101tr\u0101k. V\u012btoli ir divm\u0101jnieki \u2013 v\u012bris\u0137o un sievi\u0161\u0137o ziedu spurdzes att\u012bst\u0101s uz da\u017e\u0101diem kokiem. Baltais v\u012btols l\u012bdz ar cit\u0101m v\u012btolu sugam  ir viens no pirmajiem un v\u0113rt\u012bg\u0101kajiem nekt\u0101raugiem. J\u016bnij\u0101 sievi\u0161\u0137ajiem kokiem nobriest poga\u013cas ar s\u012bk\u0101m, ar aci tikko saskat\u0101m\u0101m s\u0113kl\u0101m. Katrai s\u0113klai ir lidmati\u0146u pu\u0161\u0137is un t\u0101s izplat\u0101s ar v\u0113ja pal\u012bdz\u012bbu. L\u012bdz\u012bg\u0101 veid\u0101 s\u0113klu izplat\u012b\u0161an\u0101s noris ar\u012b papel\u0113m un aps\u0113m, v\u012btoliem tuvu radniec\u012bg\u0101m \u0123intij.  Non\u0101kusi piem\u0113rot\u0101 viet\u0101, s\u0113kla d\u012bgst da\u017eu dienu laik\u0101. Ja tas nav noticis, jau p\u0113c da\u017e\u0101m ned\u0113\u013c\u0101m s\u0113klas zaud\u0113 d\u012bgtsp\u0113ju. V\u012btoli ir izcili \u0101traudz\u012bgi jau no pirmaj\u0101m dz\u012bves dien\u0101m.<\/p>\n\n\n\n

Baltais v\u012btols ir viens no \u0161\u0137ietami “garlaic\u012bgajiem” k\u0101rkliem un v\u012btoliem. Tom\u0113r latvie\u0161u mitolo\u0123ij\u0101 baltais v\u012btols nereti d\u0113v\u0113ts par M\u0101ras koku. V\u012btolu dzinumu mizas t\u0113ja lietota medic\u012bniskos nol\u016bkos, k\u0101 pretiekaisuma l\u012bdzeklis. V\u0113l\u0101k tie\u0161i no balt\u0101 v\u012btola izdal\u012bja salicilsk\u0101bi, priek\u0161teci m\u016bsdien\u0101s sint\u0113tiski ra\u017eotajam vielas atvasin\u0101jumam – acetilsalicilsk\u0101bei, kas ir pla\u0161i zin\u0101ms medikaments ar nosaukumu – aspir\u012bns. Lielie ainaviskie baltie v\u012btoli savva\u013c\u0101 satopami Daugavas un Gaujas baseinos, kur aug uz aluvi\u0101l\u0101m augsn\u0113m. Dendrologiem v\u0113l aizvien ir diskusijas par to vai suga ir viet\u0113j\u0101 vai tom\u0113r naturaliz\u0113jusies sve\u0161zemniece. Liel\u0101kais \u0161\u012bs sugas p\u0101rst\u0101vis Latvij\u0101 ir Dzen\u012b\u0161u di\u017ev\u012btols pie Apes ar stumbra apk\u0101rtm\u0113ru 8,3m.<\/p>\n\n\n\n


2005. \u2013 Pundurb\u0113rzs (Betula nana<\/em> L.). <\/strong>Punurb\u0113rzs ir vismaz\u0101kais no Latvij\u0101 sastopamajiem b\u0113rziem. Tas aug k\u0101 0,3 l\u012bdz 0,7 metrus augsts kr\u016bms (reti p\u0101rsniedzot viena metra augstumu) ar paciliem zariem. Jaunie dzinumi s\u0101kum\u0101 ir samtaini matoti, v\u0113l\u0101k – kaili. Ar\u012b pundurb\u0113rza lapas ir \u013coti savdab\u012bgas – s\u012bkas un ieapa\u013cas. Lapas pl\u0101tnes garums un platums ir apm\u0113ram viens centimetrs. <\/p>\n\n\n\n

T\u0101 are\u0101ls sniedzas no Zieme\u013ceiropas tundras zonas l\u012bdz Polijas teritorijai. Suga k\u0101 relikts saglab\u0101jusies ar\u012b Eiropas kalnos. Latvij\u0101 pundurb\u0113rzs ir rets un saudz\u0113jams, sastopams Vidzemes un Latgales purvos. Iek\u013cauts \u012bpa\u0161i aizsarg\u0101jamu sugu sarakst\u0101.<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Pavisam Latvij\u0101 sastopamas \u010detras b\u0113rzu sugas: \u0101ra b\u0113rzs (Betula pendula<\/em>), purva b\u0113rzs (B. pubescens<\/em>), zemais b\u0113rzs (B. humilis<\/em>), pundurb\u0113rzs (B. nana<\/em>). Ret\u0101k savva\u013c\u0101, bie\u017e\u0101k no st\u0101daudz\u0113tav\u0101m n\u0101ku\u0161aj\u0101 st\u0101du materi\u0101l\u0101 sastopams ir ar\u012b zeltainais b\u0113rzs (B. x aurata<\/em>) \u2013 \u0101ra un purva b\u0113rzu hibr\u012bds. \u0160\u012b suga k\u0101 relikts saglab\u0101jusies ar\u012b Eiropas kalnos. Latvij\u0101 pundurb\u0113rzs ir rets un saudz\u0113jams \u2013 tas iek\u013cauts gan Ministru kabineta apstiprin\u0101taj\u0101 \u012bpa\u0161i aizsarg\u0101jamo sugu sarakst\u0101, gan Latvijas Sarkanaj\u0101 gr\u0101mat\u0101.<\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/figure>\n\n\n\n


2004. \u2013 Eiropas segli\u0146\u0161 (Euonymus europaeus<\/em> L.)<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Eiropas segli\u0146\u0161 (Euonymus europaeus<\/em> L.) ir neliels (1 – 5 m augsts) kr\u016bms vai da\u017ek\u0101rt ar\u012b koks ar stipri sazarotu vainagu, vasarza\u013c\u0101m vesel\u0101m lap\u0101m un pel\u0113ku l\u012bdz br\u016bpel\u0113ku mizu, jaunie zari za\u013ci. Da\u017ek\u0101rt var sasniegt tik nelielam kokam iev\u0113rojamu resnumu < 1 metram. Latvij\u0101 sastopams nereti, bet nevienm\u0113r\u012bgi vis\u0101 valst\u012b, jo aug mitros un augl\u012bgos biotopos, galvenok\u0101rt da\u017e\u0101du \u016bdenste\u010du krastos. Bl\u012bv\u0101 sak\u0146u sist\u0113ma nodro\u0161ina labas konkurences sp\u0113jas. \u012apa\u0161i skaists ruden\u012b un ziemas s\u0101kum\u0101, kad paveras s\u0101rt\u0101s poga\u013cas ar oran\u017eaj\u0101m s\u0113kl\u0101m, aug\u013cu kr\u0101\u0161\u0146ums l\u012bdzsvaro necilos za\u013cganos ziedus pavasar\u012b. J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka viss kr\u016bms ir ind\u012bgs (sirds glikoz\u012bdi un alkalo\u012bdi), bet \u012bpa\u0161i ind\u012bgas ir s\u0113klas spilgti oran\u017eajos apvalkos. <\/p>\n\n\n\n

Eiropas segli\u0146\u0161 ir izplat\u012bt\u0101k\u0101 no div\u0101m Latvij\u0101 sastopamaj\u0101m segli\u0146u sug\u0101m. Otra suga \u2013 k\u0101rpainais segli\u0146\u0161 E.verrucosus<\/em> \u2013 ir l\u012bdz 3 m augsts kr\u016bms, t\u0101 zarus bl\u012bvi kl\u0101j s\u012bkas tum\u0161as k\u0101rpi\u0146as. No t\u0101 ar\u012b c\u0113lies \u0161\u012bs sugas nosaukums. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no Eiropas segli\u0146a liel\u0101kas izredzes k\u0101rpaino segli\u0146u ieraudz\u012bt savva\u013c\u0101 ir Latvijas austrumu da\u013c\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Pasaul\u0113 pavisam zin\u0101mas apm\u0113ram 220 segli\u0146u sugas. Vair\u0101kas no t\u0101m tiek audz\u0113tas ar\u012b Latvij\u0101. Viens no kr\u0101\u0161\u0146\u0101kajiem \u0161\u012bs sugas augiem ir sp\u0101rnotais segli\u0146\u0161 E.alatus<\/em>. Tas ir aptuveni 2 m augsts kr\u016bms, kura dzinumiem patie\u0161\u0101m ir \u00absp\u0101rni\u00bb \u2013 kor\u0137a izaugumi, kas padara \u0161o augu interesantu pat ziem\u0101. Rude\u0146os sp\u0101rnain\u0101 segli\u0146a purpursarkanais lapu kr\u0101sas tonis ir saskat\u0101ms izt\u0101l\u0113m. Lapu kr\u0101sas to\u0146u daudzveid\u012bb\u0101 segli\u0146i ruden\u012b veiksm\u012bgi konkur\u0113 ar k\u013cav\u0101m. Tom\u0113r kr\u0101sas intensit\u0101te ir liel\u0101 m\u0113r\u0101 atkar\u012bga no laika apst\u0101k\u013ciem<\/p>\n\n\n\n

Latvij\u0101 bie\u017ei tiem kultiv\u0113tas v\u0113l da\u017eas kl\u0101jenisk\u0101 segli\u0146a sugas. Paz\u012bstam\u0101k\u0101 no t\u0101m ir Fort\u012bna segli\u0146\u0161 E.fortunei<\/em> un t\u0101 raiblapain\u0101s \u0161\u0137irnes. Vecos mui\u017eu parkos un kolekciju st\u0101d\u012bjumos jau ret\u0101k sastopama cita kl\u0101jeniski augo\u0161a suga \u2013 pundursegli\u0146\u0161 E.nanus<\/em>. Eiropas segli\u0146am ir zin\u0101mas vair\u0101kas \u0161\u0137irnes ar baltiem vai ko\u0161i sarkaniem aug\u013ciem, raib\u0101m lap\u0101m. Liel\u0101k\u0101s segli\u0146u kolekcijas Latvij\u0101 atrodas Nacion\u0101l\u0101 Bot\u0101nisk\u0101 d\u0101rza dendr\u0101rij\u0101 Salaspil\u012b un Kalsnavas arboretum\u0101. Kalsnav\u0101 interesenti var apl\u016bkot ar\u012b \u013coti savdab\u012bgus pundursegli\u0146a pot\u0113jumus uz Eiropas segli\u0146a augstcelmiem.Eiropas segli\u0146a lapas m\u0113dz apgrauzt t\u012bklkodes k\u0101puri, tam nereti uzbr\u016bk laputis.<\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/figure>\n\n\n\n

Eiropas segli\u0146\u0161 d\u0101rz\u0101 B\u0101tciem\u0101.   A.B\u0113rzi\u0146a foto<\/p>\n\n\n\n


2003. \u2013 Ogu \u012bve (Taxus baccata<\/em> L.)<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Latvijas Dendrologu biedr\u012bb\u0101 ir t\u0101da trad\u012bcija \u2013 katram gadam izv\u0113l\u0113ties savu gada koku. Iepriek\u0161\u0113jos gados \u0161aj\u0101 god\u0101 bijis p\u012bl\u0101dzis, tad kadi\u0137is, bet \u0161ogad \u2013 m\u016b\u017eza\u013c\u0101 \u012bve. Daudziem nepaz\u012bstams un sve\u0161s, jo Latvij\u0101 reti sastopams. Turkl\u0101t te aug tikai viena \u012bves suga. Koks ir dekorat\u012bvs un skaists, bet \u013coti ind\u012bgs. K\u0101 dabas retums un savdab\u012bgs skujenis tas iek\u013cauts saudz\u0113jamo kokaugu sarakst\u0101. Ieviests no Jap\u0101nas. Bie\u017e\u0101k sastopams Kurzem\u0113 neliel\u0101s savva\u013cas audz\u0113s vai atsevi\u0161\u0137os eksempl\u0101ros vecajos mui\u017eu parkos un d\u0101rzos, kur tos sav\u0101 laik\u0101 mui\u017eu d\u0101rznieki prata dekorat\u012bvi apgriezt, veidojot pat da\u017e\u0101das \u0123eometriskas fig\u016bras un pat dz\u012bvnieku formas. \u012avi izmantoja ar\u012b dz\u012bv\u017eogiem, jo t\u0101 labi pacie\u0161 ar\u012b atk\u0101rtotu apgrie\u0161anu katru gadu, \u0101tri veido figur\u0101las formas p\u0113c d\u0101rznieka v\u0113lm\u0113m. Daudz\u0101s rietumu valst\u012bs t\u0101das dz\u012bva auga fig\u016bras ar\u012b tagad grezno pagalmus, terases, balkonus, ziemas d\u0101rzus, ta\u010du tas viss prasa r\u016bp\u012bgu kop\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n

Enciklop\u0113dij\u0101 atrodamas zi\u0146as, ka augum\u0101 \u012bve var sasniegt pat 20 metru augstumu. Lapas skujveida, garas, tum\u0161i za\u013cas, sp\u012bd\u012bgas. Atsevi\u0161\u0137u kult\u016bru lapu kr\u0101sa var b\u016bt da\u017e\u0101da. Izplat\u012bta galvenok\u0101rt Eiropas valst\u012bs. M\u012bl augl\u012bgas, vid\u0113ji smagas augsnes, \u0113nainas vai da\u013c\u0113ji no\u0113notas vietas. Lab\u0101k ziemo zem\u0101k\u0101 temperat\u016br\u0101, s\u0101kot no \u2013 10 \u00b0C. Pavairo gan ar s\u0113kl\u0101m, gan spraude\u0146iem. \u0122int\u012b \u012bv\u0113m \u013coti l\u012bdz\u012bgas ir torejas, ar\u012b to dzimtene ir Jap\u0101na. Torejas pras\u012bgas p\u0113c silt\u0101ka klimata, t\u0101p\u0113c pie mums \u013coti reti izdodas t\u0101s ieaudz\u0113t. Sevi\u0161\u0137i skaistas toreju un \u012bvju audzes redz\u0113tas Kalifornijas att\u0113los. Grib\u0113tos, lai skaist\u0101 \u012bve Latvij\u0101 tiktu saglab\u0101ta un b\u016btu bie\u017e\u0101k sastopama.<\/p>\n\n\n\n

(Ives aprakstam izmantoti materi\u0101li no Ainas Priekules 08.04.2003. raksta Neatkar\u012bg\u0101 R\u012bta Av\u012bze Latvijai)<\/em><\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/figure>\n\n\n\n

Di\u017el\u0101\u0146u mui\u017eas \u012bve, ko 1875. gad\u0101 baronam Keizerlinkam uz s\u0101lsmaizi esot d\u0101vin\u0101ju\u0161i radinieki, foto: G.Leiburgs<\/p>\n\n\n\n


2002. \u2013 Paeglis jeb parastais kadi\u0137is (Juniperus communis<\/em>)<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Dendrologi par 2002.gada koku izv\u0113l\u0113ju\u0161ies kadi\u0137i jeb paegli. Liels nopelns te ir Kalsnavas arboretuma vad\u012bt\u0101jai Aijai Ka\u0161kurei, jo tie\u0161i vi\u0146a prata argument\u0113ti pier\u0101d\u012bt, cik liela noz\u012bme m\u016bsu dz\u012bv\u0113 ir \u0161im augum\u0101 ne tik di\u017eajam skujkokam. Kadi\u0137im k\u0101 jau skuju kokaugam b\u016btu j\u0101b\u016bt \u010diekuriem, bet to viet\u0101 ir “ogas” – \u010diekurogas pirm\u0101 gada ruden\u012b ir za\u013cas, bet ien\u0101kas tikai n\u0101kam\u0101 gada oktobr\u012b vai pat v\u0113l\u0101k, kad k\u013c\u016bst melnas, ar zilganu apsarmi. Lai gan kadi\u0137is me\u017e\u0101 aug zem lielaj\u0101m egl\u0113m (t\u0101d\u0113\u013c to sauc par paegli), bez saules tas nevar iztikt. Kadi\u0137is, paeglis vai \u0113rcis. V\u0101rdu kadi\u0137is liel\u0101koties lieto Kurzem\u0113 un Zemgal\u0113, da\u017ek\u0101rt tas dzird\u0113ts ar\u012b Vidzem\u0113. Ta\u010du Latgal\u0113 paz\u012bst tikai paegli, t\u0101 to nereti sauc ar\u012b vidzemnieki. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no citiem skuje\u0146iem kadi\u0137im jeb \u0113rcim ir \u012bpa\u0161i asas skujas. <\/p>\n\n\n\n

Akme\u0146ainas, smil\u0161ainas, nabadz\u012bgas augsnes ir \u012bst\u0101 vieta, kur apmesties s\u012bkstajam kadi\u0137im. \u0160aur\u0101 josl\u0101 gar j\u016bru Limba\u017eu rajona Skultes pagast\u0101 atrodas bot\u0101niskais liegums Kadi\u0137kalni. Tie aiz\u0146em 13 hekt\u0101rus. Tur saulm\u012blis j\u016btas labi. Otrs bot\u0101niskais liegums – Kadi\u0137u nora – atrodas Talsu rajona Dundagas pagast\u0101, gandr\u012bz \u010detru hekt\u0101ru plat\u012bb\u0101. Tur \u012bpatn\u0113j\u0101 ainava izveidojusies k\u0101dreiz kultiv\u0113to t\u012brumu viet\u0101. Kop\u0161 tur negana lopus un nep\u013cauj z\u0101li, nora intens\u012bvi aizaug ar pried\u0113m un \u0113rg\u013cpapard\u0113m. <\/p>\n\n\n\n

Koka m\u016b\u017es esot aptuveni 200 gadu, lai gan vecumu nemaz nav tik viegli noteikt. Kadi\u0137is aug \u013coti strauji. Pats di\u017e\u0101kais ne tikai Latvij\u0101, bet vis\u0101 Baltij\u0101 ir Rietek\u013ca paeglis, kas aug Valmieras pagast\u0101 starp Mellupi un Balo\u017eu m\u0101j\u0101m un esot pat viens no liel\u0101kajiem Eirop\u0101. Tas ir gandr\u012bz desmit metrus augsts un gandr\u012bz tr\u012bs metrus resns koks, ap divsimt gadus vecs. Zem t\u0101 k\u0101dreiz labpr\u0101t s\u0113d\u0113jis dzejnieks Rieteklis, popul\u0101r\u0101s dziesmas \u201c\u0160e, kur l\u012bgo prie\u017eu me\u017ei\u201d autors.<\/p>\n\n\n\n

Dendrolo\u0123e Aija Ka\u0161kure st\u0101sta, ka Valmieras puse ir slavena ar paeg\u013cu audz\u0113m. Tur ar\u012b c\u0113lusies teika \u201cPaeg\u013ca celms\u201d. Agr\u0101kos laikos pie tagad\u0113j\u0101s Renc\u0113nu pagasta skolas audzis liels paeglis. Zviedru karalis, iziedams no Latvijas, ce\u013ca mal\u0101 iespraudis paeg\u013ca n\u016bji\u0146u un teicis: \u201cJa \u0161\u012b n\u016bji\u0146a augs, tad es to zemi vairs neredz\u0113\u0161u, bet, ja vi\u0146a neaugs, tad es to reiz dab\u016b\u0161u atpaka\u013c.\u201d N\u016bji\u0146a izaugusi par lielu paegli, kura celms v\u0113l tagad redzams, un zviedru karalis vairs nav atgriezies. Aija Ka\u0161kure saka, ka t\u0101 gan kadi\u0137i nevar ieaudz\u0113t. T\u0101tad teika liecina, ka br\u012bv\u012bbas v\u0101rd\u0101 latvie\u0161i gatavi pat uz neiesp\u0113jamo, ar\u012b ieaudz\u0113t paegli no n\u016bji\u0146as. Talsu rajona \u0122ibu\u013cu pagast\u0101 Labdze\u0146u paeglis ir tikpat augsts, tikai uz pusi tiev\u0101ks. Pavisam Latvij\u0101 ir 27 aizsarg\u0101jami kadi\u0137i. <\/p>\n\n\n\n

No paeg\u013ciem sien pirtsslotas, ar tiem izkv\u0113pina baci\u013cus un mikrobus, paeg\u013cu zarus piemet, kad ga\u013cas \u017e\u0101v\u0113\u0161ana iet uz beig\u0101m. Paeg\u013cu ogas izmanto k\u0101 gar\u0161vielu. Atz\u012bts, ka paeglis var\u0113tu kav\u0113t audz\u0113ju veido\u0161anos. Tie mazina s\u0101pes, sviedr\u0113, pal\u012bdz pret klepu un daudz\u0101m cit\u0101m kait\u0113m.<\/p>\n\n\n\n

No apm\u0113ram 60 \u0123int\u012b sastopamaj\u0101m sug\u0101m Latvij\u0101 pa\u0161laik ieaudz\u0113t\u0101s vair\u0101k nek\u0101 desmit. Kadi\u0137i sastopami Zieme\u013cu puslod\u0113 no Arktikas dienvidda\u013cas pa visu m\u0113reno joslu, da\u017eas sugas ar\u012b tropu joslas kalnos \u0100frik\u0101, Amerik\u0101, Indij\u0101. No sve\u0161zemniekiem pie mums popul\u0101ras ir k\u0101das septi\u0146as sugas \u2013 \u0136\u012bnas, Sib\u012brijas, kazaku, Vird\u017e\u012bnijas kadi\u0137is un citi.\u012apatn\u0113js ir kazaku paeglis. \u0160ai Eir\u0101zijas sugai nav asu skuju. Toties ir specifiska smar\u017ea, kas pievilinot run\u010dus.<\/p>\n\n\n\n

(Kadi\u0137a aprakstam izmantoti materi\u0101li no Ausmas \u0100beles 27.04.2002<\/a>. raksta Madonas Zi\u0146\u0101m.<\/a><\/em>)<\/p>\n\n\n\n


2001. \u2013 Parastais p\u012bl\u0101dzis (Sorbus aucuparia<\/em> L.)<\/strong><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Viens no Latvijas Gada simboliem ir Gada koks, ko Latvijas Dendrologu biedr\u012bba nomin\u0113 kop\u0161 2001. gada, lai inform\u0113tu sabiedr\u012bbu par kokauga biolo\u0123iju un ekolo\u0123iju, aizsardz\u012bbu un iesp\u0113j\u0101m iesaist\u012bties sugas saglab\u0101\u0161anas aktivit\u0101t\u0113s. Bie\u017ei vien par gada simboliem izraudz\u012btas retas un \u012bpa\u0161i aizsarg\u0101jamas sugas, bet da\u017ereiz tie\u0161i otr\u0101di, t\u0101s, kas ir bie\u017ei sastopamas vai t\u0101das, kas rada … Turpin\u0101t las\u012b\u0161anu Gada koks<\/span> →<\/span><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":0,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"advanced_seo_description":"","jetpack_seo_html_title":"","jetpack_seo_noindex":false,"footnotes":""},"class_list":["post-22","page","type-page","status-publish","hentry"],"jetpack_sharing_enabled":true,"jetpack_shortlink":"https:\/\/wp.me\/Phe9dM-m","_links":{"self":[{"href":"https:\/\/dendrologiem.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/22","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/dendrologiem.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/dendrologiem.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/dendrologiem.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/dendrologiem.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=22"}],"version-history":[{"count":51,"href":"https:\/\/dendrologiem.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/22\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":462,"href":"https:\/\/dendrologiem.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/22\/revisions\/462"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/dendrologiem.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=22"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}