Atjaunojot Latvijas Dendrologu biedrības ekskursijas, šoreiz fokusējāmies uz biedru dārziem tepat Latvijā. Kā pirmo apmeklējām dendrologa un kaislīga dižkoku mednieka Arņa Bērziņa brīnišķīgo kokaugu kolekciju Bātciemā (Lilastes Botāniskais dārzs). Kaut arī dārzs no ceļa šķiet virspusēji parasts, to nodod gan priežu ieskautās garās pacipreses, gan lielapainās magnolijas. Saimnieks izrāda seno māju ar mateļskursteni, dārzu un iepazīstina ar gadiem uzkrātu, rūpīgi sistematizētu statistiku. Pāri par 460 taksoniem, tas nudien ir ievērības cienīgi. Turklāt daži, visticamākais, vienīgie Latvijā. Plaša rododendru grupas augu kolekcija sākot ar kasiopēm un beidzot ar kokveida rododendriem, kā arī oksidendroniem, kletrām, kalikantiem un Sahalīnas korķakokiem. Dārzā sadzīvo ne tikai introducenti, bet arī retās un aizsargājamās vietējās sugas lakstaugi, kā piemēram, plūksnu ķekarpaparde/Botrychium multifidum. Pēcpusdienā dodamies uz Lēdurgas dendroparku apskatīt Janitena it kā haotiskos stādījumus, kas pēc Ilzes Rubīnes un pašreizējo pārvaldnieku saimniekošanas izveidojušies par aizraujošu un dendroloģiski bagātu ainavu parku ar jaunierīkotām rožu dobēm, horoskopu apli, dižo upurakmeni, riekstkoku audzi, majestātiskām Māka ievām, izciliem sirdsveida un plēkšņmizas kāriju stādījumiem. Dārzā ir spokains un epifītiem bagātīgi apaudzis etiķkoku mežs, katalpas, reti oši un ozoli, sniegpārsliņu koks un daudz kas cits. Ne par velti 1992. gadā izcilais dendrologs Raimonds Cinovskis raksta, ka Lēdurga ir trešā nozīmīgākā kokaugu kolekcija Latvijā.

Informāciju sagatavoja, foto: Gvido Leiburgs

Latvijas Dendrologu biedrība 21. jūlijā skaisti atzīmēja Gada koka iepazīšanas pasākumu dabas liegumā “Pelēču ezera purvs”. Tad nu gada koks, kas īstenībā lielāks par krūmu neizaug – zemais bērzs, bija plaši pārstāvēts kopā ar trīslapu puplakšiem, purva šeihcērijām, purva vārnkājām un polijlapu andromedām. Pa vidu vēl kāda purva atālene, purva dzeguzene un jau noziedējušas stāvlapu dzegužpirkstītes. Izdevās pat uziet purva sūneni/Hammarbya paludosa, kas piepulcējas manai šī gada orhideju kolekcijai. Kārtīgi nodegustējām Birzī brūvētos bērzu dzērienus, izspēlējāmies, sasmēlāmies kurpes, zināšanas un pozitīvas emocijas. Paldies – Linda Strode, Maija Medne, Liene Opincāne, Zane Oja, Ilze Rubīna, Gatis Teilis par entuziasmu un aktīvu līdzdalību, bez jums pasākums nebūtu iespējams! Paldies visiem, kas ieradās satikt purva dārgumus!

Informāciju sagatavoja Gvido Leiburgs

Vēršam uzmanību, ka jaunā LDB statūtu redakcija ar 18.04.2024. ir reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā. Iepriekš spēkā esošie statūti zaudē spēku ar Biedru sapulces 2024.gada 5. aprīļa Biedru sapulces lēmumu (protokola izraksts Nr. 3-2024). Statūtu aktuālā redakcija ir ievietota mājas lapā www.dendrologiem.lv

Latvijas Dendrologu biedrība (LDB) 2024. gada 13. janvāra biedru sapulcē par Latvijas Gada koku 2024 izraudzīja zemo bērzu (Betula humilis Schrank.), uzsverot mitrāju saglabāšanas nozīmi.

Publicitātes foto (foto: Linda Strode, zemais bērzs Aizdumbles purvā)

Zemais bērzs ir viena no četrām Latvijā sastopamajām bērzu sugām. Āra bērzs un purva bērzs ir lieli koki ar raksturīgo balto mizu (tāsi), savukārt pārējās bērzu sugas ir nelieli krūmi. Ja pundurbērzs (Betula nana), kas Gada koka godā tika celts 2005. gadā, ir ļoti reti sastopams augsto purvu un purvaino priežu mežu iemītnieks, tad zemo bērzu Latvijā var sastapt samērā reti – vairāk Latvijas austrumu un ziemeļu daļā. To var novērot pārejas un zāļu purvos, pārmitros zālājos, kā arī pārpurvotos ezeru krastos un mitros, skrajos mežos.

Zemais bērzs ir neliels krūms, kas var sasniegt līdz 2 metru augstumu. Tam raksturīgi stāvi zari, brūna miza un iegarenas, nedaudz ādainas lapas ar zobainu malu un noapaļotu lapas galu. Līdzīgi kā citiem bērziem, arī zemajam bērzam ir spurdzes, kas izkārtotas lapu žāklēs. Zemais bērzs zied maijā, bet sievišķās spurdzes saglabājas arī pēc lapu nokrišanas rudenī.

Zemo bērzu apdraud pārmitru zālāju, zāļu un pārejas purvu aizaugšana ar lielākiem krūmiem un kokiem, kā arī mitrāju nosusināšana un pārveidošana, piemēram, par kūdras ieguves vietām vai lauksaimniecības zemēm. Pētījumi Polijā apliecina, ka traucētās ekosistēmās zemais bērzs mēdz veidot hibrīdus ar citām bērzu sugām, kas var novest pie lokālas zemā bērza izzušanas.

Kopumā zemais bērzs izplatīts samērā plašā areālā Eirāzijā. Latvijā tas atrodas uz sugas izplatības apgabala rietumu robežas, tādēļ aktuāls jautājums – vai sugai Latvijā nedraud izzušana klimata pasiltināšanās, kā arī mitrāju nosusināšanas un dzīvotņu aizaugšanas ietekmē? Lietuvā zemais bērzs jau ir iekļauts Sarkanajā grāmatā un novērtēts kā gandrīz apdraudēta suga, savukārt Polijā tas ir īpaši aizsargājams.

Kur braukt skatīties zemo bērzu? Pelēču purvā Preiļu novadā labiekārtota purva taka ved cauri bagātīgām zemo bērzu audzēm. Tomēr Latvijas Dendrologu biedrība aicina doties dabā arī citviet Latvijā, nemest līkumu dažādiem mitrājiem un ielūkoties – varbūt tieši tur aug Gada koks 2024? Ikviens zemā bērza novērojums ir vērtīgs, tādēļ par tiem lūgums ziņot portālā Dabasdati.lv vai rakstīt uz e-pastu dendrologiem@gmail.com (pievienojot fotogrāfijas).

Papildinot dārza kolekciju, zemo bērzu ir iespējams iegādāties arī Latvijas kokaudzētavās.

LDB Gada simbolu – koku nominē jau 24. reizi kopš 2001. gada. Iepriekšējais Gada koks – smaržlapu roze (Rosa rubiginosa), kā izriet no dendrologa Pētera Evarta-Bundera ziņojuma LDB biedru sapulcē, atbilst apdraudētas sugas statusam, ņemot vērā aktuālos sugas izplatības pētījumus, kas apliecina, ka suga salīdzinoši reti sastopama izkliedēti visā Latvijas teritorijā. Interesanti, ka viena no bagātīgākajām sugas atradnēm ir vecā augļudārzā Tukuma novadā. Secināts, ka smaržlapu rozes izplatību apdraud intensīvā lauksaimniecība, ceļmalu appļaušana, kā arī biotopa aizaugšana ar krūmājiem un mežu.

Kontakti saziņai:
Gvido Leiburgs, tālr. 29135557, Linda Strode, tālr. 29436027
E-pasts: dendrologiem@gmail.com

DZINTRA KNAPE
1940.-2023.
Mūžībā devusies ilggadējā Nacionālā botāniskā dārza zinātniskās kokaudzētavas
vadītāja, Latvijas dendrologu biedrības biedre un viena no
dibinātājām Dr. biol. Dzintra Knape. Nacionālajam botāniskajam dārzam un
dendroloģijai veltīts viss Dz. Knapes mūžs, botāniskajā dārzā nostrādājot no 1963.
līdz 2018. gadam. Viņa savu dzīvi veltīja Latvijas dendroloģisko vērtību izpētei un
aizsardzībai, jaunu kokaugu taksonu introdukcijai, NBD augu kolekciju veidošanai
un Latvijas apstādījumu sortimenta bagātināšanai. Pēc bioloģijas zinātņu kandidāta
disertācijas aizstāvēšanas 1973. gadā zinātniece strādājusi par tās vadītāju, dodot
lielu un paliekošu ieguldījumu Latvijas dendrofloras izpētē un bagātināšanā.
Kopš 1973. gada Dzintra Knape piedalījās visaptverošā Latvijas parku, aleju un
citu dendroloģisku objektu inventarizācijā. Parku izpēte, aizsardzības un
apsaimniekošanas pasākumu izstrāde ir bijusi nozīmīga zinātnieces profesionālās
darbības sastāvdaļa. Tās būtība ir ne tikai dendroloģisku objektu stāvokļa un
zinātniskās vērtības noskaidrošana. Daudzi Latvijas parki un alejas ir izcils
kultūrvēsturisks mantojums un, pateicoties zinātnieces darbībai, saglabājuši savu
vēsturisko autentiskumu, dendroloģisko un kultūrvēsturisko nozīmi.
Kopš 1989. gada Dzintras Knapes pārziņā bija arī skujkoku dekoratīvo formu
kolekcijas (fonda stādījumi) veidošana Nacionālajā botāniskajā dārzā. Šajā
kolekcijā tiek uzkrāts ne tikai skujkoku dekoratīvo formu genofonds, bet arī
pārbaudīta un izvērtēta jauno skujkoku formu piemērotība Latvijas apstādījumiem.
Kolekcijā uzkrātas gan vietējās, gan ārzemju selekcijas kokaugu dažādības.
Dzintras Knapes zinātniskā darbība atspoguļota vairāk nekā 70 zinātniskajās
publikācijās un daudzos populārzinātniskos rakstos.
Piecdesmit piecu darba gadu laikā Dz. Knape devusi būtisku ieguldījumu Latvijas
zinātnes attīstībā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Par ieguldījumu
NBD attīstībā, Latvijas dendroloģisko vērtību izpētē, saglabāšanā un aizsardzībā
Dzintra Knape apbalvota ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta Atzinības
rakstu.

Atvadīšanās no Dzintras notiks trešdien, 20. decembrī plkst. 14.00 no Liepupes kapu kapličas.

Mums visiem ir pierasts, ka krāšņā rododendru ziedēšana ir novērojama pavasarī (no aprīļa līdz jūnijam), kad priecājamies par skaistajām ziedu kupenām. Ziedēšanas laiks ir atkarīgs no laika apstākļiem, tie var uzziedēt gan agrāk, gan vēlāk, bet jau aptuveni pēdējos 15 gadus novērojama arī atkārtota galvenokārt mūžzaļo rododendru uzziedēšana rudenī, kas vairs nav nekas neparasts, bet cilvēkos vēl aizvien izraisa pārsteigumu.

Kapēc tas notiek?

Dažām sugām un šķirnēm tā ir ģenētiski noteikta īpašība, piemēram, Rhododendron camtschaticum, ‘Cunningham’s White’ (attēlos, foto G.Leiburgs).

Tomēr pēdējos gados šo parādību visdrīzāk izraisa izteiktie sausuma periodi, ko augs uztver kā miera periodu, kam seko laikapstākļi, kas pielīdzināmi pavasarim (mitrums, diennakts temperatūras un dienas/ nakts gaismas attiecība). Parasti uzzied agrāk ziedošās mūžzaļo rododendru šķirnes un sugas (pagājušo rudeni, piemēram, atkārtoti ziedēja Ledebūra rododendrs), kas jau ir sagatavojušas savus ziedpumpurus ziedēšanai. Protams, jāmin, ka šī ziedēšana nebūs tik krāšņa kā pavasarī un tā ietekmēs arī nākamā gada ziedēšanu. Ir novērots arī, ka ziedpumpuri vasaras beigās pēc sausuma var iziet no miera perioda, uzsākt tālāku attīstību, bet neuzziedēt. Tas nozīmē, ka sekojošajā ziemā šie pumpuri noteikti izsals.

Ko darīt?

Ja šī vēlā ziedēšana ir ģenētiski noteikta, tad mēs to nekādi nevaram ietekmēt. Mums tas ir jāpieņem vai jāizvēlas dārzam šķirnes, kam tas nav raksturīgi. Tomēr defektu var izmantot arī kā efektu. Tā, piemēram, Vācijā selekcionāri tieši mērķtiecīgi strādā, lai izveidotu mūžzaļo rododendru šķirnes, kam raksturīga pietiekami bagātīga ziedēšana arī rudenī, piem., ‘Herbstgruß’, ‘Herbstzauber’.

Taču, ja gribam izvairīties no sausuma izraisītas atkārtotas ziedēšanas, atcerēsimies, ka veģetācijas sezonā, ja nepieciešams, rododendri ir arī jālaista un nav vēlams tos iekaltēt!!! Ja augs rudens pusē uzzied, tas var arī norādīt, ka tam ir bijusi vajadzīga bagātīgāka laistīšana.

Informāciju sagatavoja Madara Lazdāne, LU BD Kokaugu laboratorijas vadītāja

Šī gada 7. augusta vētra daudzviet Zemgales un Kurzemes reģionā nesa ne tikai spēcīgu vēju un lietu, bet arī Latvijai neraksturīgu lielgraudu krusu. Vētras ceļā koki tika gan izgāzti ar saknēm, gan lauzti, bet papildu tam arī atlapoti, radot plašus mizas bojājumus. Defoliācija vētras smagāk skartajās vietās ir vidēji 70-100%. Tas nozīmē, ka sekas ir ne tikai šai veģetācijas sezonai, bet ietekme būs ilgtermiņā. Pirmkārt, kokiem ir būtiski un plaši mizas bojājumi lielā apjomā, kas kopumā augus novājina, radot neskaitāmas rētas, kas ir potenciālie ieejas vārti sēnēm un patogēniem. Otrkārt, daļai kokaugu ir bojāti 2024. gada ziedpumpuri, kas ietekmēs to ziedēšanu un augļu ražu nākamgad. Nemaz nerunājot par augļaugu kultūrām, kam ir neatgriezeniski bojāta jau šī rudens raža. Treškārt, kokaugiem ir strukturāli bojājumi, kas samazinās to ilgtspēju. ĪADT “Bukaišu aleja” jau 25. augustā novērojama ļoti bojāto parasto zirgkastaņu/Aesculus hippocastanum atkārtota pumpuru plaukšana. Līdzīgi novērojumi ar parastajām liepām/Tilia cordata. To pumpuru, kas bija izveidoti nākamajam pavasarim. Šiem dzinumiem līdz ziemai var neizdoties pietiekami nobriest un daļa var pēc ziemas daļēji vai pilnībā zaudēt augtspēju.

Šajā situācijā varētu rekomendēt novākt ne tikai vētras nolauzto zaru apjomu, bet veikt arī strukturālu vainaga kopšanu, kā arī būtiski atšķelto, no vainaga izvirzīto vai citādi bojāto daļu izzāģēšanu. Turklāt šoreiz nevar arī ievērot labās prakses nosacījumu, ka griešana nepārsniedz 20% vainaga apjoma, bet tajā pašā laikā neko lieku, bez pamatojuma griezt nost nevajadzētu. Nevajadzētu pārsteigties ar šobrīd kailo un ļoti aplauzto koku nozāģēšanu pilnībā. Šie koki, ja vien bija dzīvi pirms vētras, visticamākais, vai nu jau rudenī, vai pavasarī saplauks, izņemot priedes. Par likvidēšanu rekomendējoši lēmumu pieņemt jaunajā veģetācijas sezonā. Jāizvērtē vai šis nav labs brīdis atjaunot kādu jau krusas bojāto un novecojušos ceriņkrūmu vai filadelfu apzāģējot līdz 20-30 cm augstumam. Tomēr atjaunojošo griešanu var atstāt arī uz pavasari.

Informāciju sagatavoja Gvido Leiburgs, sert. koku tehniķis, dendrologs, dārznieks

Biedrībai šogad aprit jau 27 gadi. Daudz vai maz par to var diskutēt, bet viens ir skaidrs, ir nomainījušās jau vairākas dendrologu paaudzes un arī biedrības vizuālajai identitātei jāmainās ar mūsdienīgākiem akcentiem. Pirmajā logo bija atspoguļotas trīs priedes, vienā no jaunajām identitātes idejām caurviju ideja, kā sacīja cienījamais dendrologs A.Zvirgzds, turpinās nobrieduša un stabila čiekura formā. Čiekurs, kas nogatavina sēklas simboliski arī nozīmē dalīšanos ar zināšanām, kas ir biedrības pastāvēšanas pamats. Biedrības valde šogad turpina darbu pie vislabākā vizuālās identitātes risinājuma.