Mums visiem ir pierasts, ka krāšņā rododendru ziedēšana ir novērojama pavasarī (no aprīļa līdz jūnijam), kad priecājamies par skaistajām ziedu kupenām. Ziedēšanas laiks ir atkarīgs no laika apstākļiem, tie var uzziedēt gan agrāk, gan vēlāk, bet jau aptuveni pēdējos 15 gadus novērojama arī atkārtota galvenokārt mūžzaļo rododendru uzziedēšana rudenī, kas vairs nav nekas neparasts, bet cilvēkos vēl aizvien izraisa pārsteigumu.

Kapēc tas notiek?

Dažām sugām un šķirnēm tā ir ģenētiski noteikta īpašība, piemēram, Rhododendron camtschaticum, ‘Cunningham’s White’ (attēlos, foto G.Leiburgs).

Tomēr pēdējos gados šo parādību visdrīzāk izraisa izteiktie sausuma periodi, ko augs uztver kā miera periodu, kam seko laikapstākļi, kas pielīdzināmi pavasarim (mitrums, diennakts temperatūras un dienas/ nakts gaismas attiecība). Parasti uzzied agrāk ziedošās mūžzaļo rododendru šķirnes un sugas (pagājušo rudeni, piemēram, atkārtoti ziedēja Ledebūra rododendrs), kas jau ir sagatavojušas savus ziedpumpurus ziedēšanai. Protams, jāmin, ka šī ziedēšana nebūs tik krāšņa kā pavasarī un tā ietekmēs arī nākamā gada ziedēšanu. Ir novērots arī, ka ziedpumpuri vasaras beigās pēc sausuma var iziet no miera perioda, uzsākt tālāku attīstību, bet neuzziedēt. Tas nozīmē, ka sekojošajā ziemā šie pumpuri noteikti izsals.

Ko darīt?

Ja šī vēlā ziedēšana ir ģenētiski noteikta, tad mēs to nekādi nevaram ietekmēt. Mums tas ir jāpieņem vai jāizvēlas dārzam šķirnes, kam tas nav raksturīgi. Tomēr defektu var izmantot arī kā efektu. Tā, piemēram, Vācijā selekcionāri tieši mērķtiecīgi strādā, lai izveidotu mūžzaļo rododendru šķirnes, kam raksturīga pietiekami bagātīga ziedēšana arī rudenī, piem., ‘Herbstgruß’, ‘Herbstzauber’.

Taču, ja gribam izvairīties no sausuma izraisītas atkārtotas ziedēšanas, atcerēsimies, ka veģetācijas sezonā, ja nepieciešams, rododendri ir arī jālaista un nav vēlams tos iekaltēt!!! Ja augs rudens pusē uzzied, tas var arī norādīt, ka tam ir bijusi vajadzīga bagātīgāka laistīšana.

Informāciju sagatavoja Madara Lazdāne, LU BD Kokaugu laboratorijas vadītāja

Šī gada 7. augusta vētra daudzviet Zemgales un Kurzemes reģionā nesa ne tikai spēcīgu vēju un lietu, bet arī Latvijai neraksturīgu lielgraudu krusu. Vētras ceļā koki tika gan izgāzti ar saknēm, gan lauzti, bet papildu tam arī atlapoti, radot plašus mizas bojājumus. Defoliācija vētras smagāk skartajās vietās ir vidēji 70-100%. Tas nozīmē, ka sekas ir ne tikai šai veģetācijas sezonai, bet ietekme būs ilgtermiņā. Pirmkārt, kokiem ir būtiski un plaši mizas bojājumi lielā apjomā, kas kopumā augus novājina, radot neskaitāmas rētas, kas ir potenciālie ieejas vārti sēnēm un patogēniem. Otrkārt, daļai kokaugu ir bojāti 2024. gada ziedpumpuri, kas ietekmēs to ziedēšanu un augļu ražu nākamgad. Nemaz nerunājot par augļaugu kultūrām, kam ir neatgriezeniski bojāta jau šī rudens raža. Treškārt, kokaugiem ir strukturāli bojājumi, kas samazinās to ilgtspēju. ĪADT “Bukaišu aleja” jau 25. augustā novērojama ļoti bojāto parasto zirgkastaņu/Aesculus hippocastanum atkārtota pumpuru plaukšana. Līdzīgi novērojumi ar parastajām liepām/Tilia cordata. To pumpuru, kas bija izveidoti nākamajam pavasarim. Šiem dzinumiem līdz ziemai var neizdoties pietiekami nobriest un daļa var pēc ziemas daļēji vai pilnībā zaudēt augtspēju.

Šajā situācijā varētu rekomendēt novākt ne tikai vētras nolauzto zaru apjomu, bet veikt arī strukturālu vainaga kopšanu, kā arī būtiski atšķelto, no vainaga izvirzīto vai citādi bojāto daļu izzāģēšanu. Turklāt šoreiz nevar arī ievērot labās prakses nosacījumu, ka griešana nepārsniedz 20% vainaga apjoma, bet tajā pašā laikā neko lieku, bez pamatojuma griezt nost nevajadzētu. Nevajadzētu pārsteigties ar šobrīd kailo un ļoti aplauzto koku nozāģēšanu pilnībā. Šie koki, ja vien bija dzīvi pirms vētras, visticamākais, vai nu jau rudenī, vai pavasarī saplauks, izņemot priedes. Par likvidēšanu rekomendējoši lēmumu pieņemt jaunajā veģetācijas sezonā. Jāizvērtē vai šis nav labs brīdis atjaunot kādu jau krusas bojāto un novecojušos ceriņkrūmu vai filadelfu apzāģējot līdz 20-30 cm augstumam. Tomēr atjaunojošo griešanu var atstāt arī uz pavasari.

Informāciju sagatavoja Gvido Leiburgs, sert. koku tehniķis, dendrologs, dārznieks

Biedrībai šogad aprit jau 27 gadi. Daudz vai maz par to var diskutēt, bet viens ir skaidrs, ir nomainījušās jau vairākas dendrologu paaudzes un arī biedrības vizuālajai identitātei jāmainās ar mūsdienīgākiem akcentiem. Pirmajā logo bija atspoguļotas trīs priedes, vienā no jaunajām identitātes idejām caurviju ideja, kā sacīja cienījamais dendrologs A.Zvirgzds, turpinās nobrieduša un stabila čiekura formā. Čiekurs, kas nogatavina sēklas simboliski arī nozīmē dalīšanos ar zināšanām, kas ir biedrības pastāvēšanas pamats. Biedrības valde šogad turpina darbu pie vislabākā vizuālās identitātes risinājuma.

Arī dziesmusvētkos neiztiek bez dendroloģiskiem akcentiem. Ap Lielo Dziesmusvētku estrādi gatavojoties XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem 2023. gadā uzstādīti 160 gab. baltā vītola/Salix alba ‘Liempde’ dižstādi. Vīrišķais kultivārs (tātad lidpūkas neizplata) radies pagājušā gadsimta sešdemitajos gados Nīderlandē. Šķirnei raksturīgs sudrabains lapojums un šaurāks kolonveida vainags. Cita starpā, slavenajam komponistam un “Gaismas pils” (1899)  autoram Jāzepam Vītolam šogad jūlijā aprit 160. dzimšanas diena un ir arī zināma saistība ar baltajiem vītoliem, kas vēl joprojām aug Gaujas krastos viņa dzimtajā novadā. Baltais vītols bija arī LDB 2006. Gada koka nominācija.